Atskats uz sajūtām pirmajā pusmaratonā

Kā jau iekš twitter un facebook izbļaustījos, svētdiena bija liela diena, jo es beidzot pievārēju 21 km distanci skrienot. Kamēr vēl iespaidi nav pavisam izbalējuši, nolēmu tos piefiksēt.

Tik nopietnam solim nobriedu marta pirmajā pusē, kad sāku aģitēt kolēģus uz komandas veidošanu, lai piedalītos ikgadējā Nordea rīkotajā maratonā. 5 km biju pievārējusi 2007. un 2008.gadā, taču pēdējos divos gados skrēju vienu no stafetes posmiem. Šķita, ka ir laiks kam nopietnākam un 21 km vilināt vilināja. Skaidrības labad jāpiebilst, ka rudenī un ziemā skriešanas kāri nomaina citi hobiji (lasīt: uzbrūk slinkums), tādēļ katru pavasari sāku treniņus no jauna.

15.martā piereģistrējos pusmaratonam 22.maijā. Izprintēju pasākuma mājas lapā atrodamo treniņu plānu un atsāku skriet. Patiesībā plāns ātri vien kaut kur nozuda, jo prasījās skriet vairāk. Internetā uzgāju skriešanas entuziastu pulciņu noskrien.lv un arī piereģistrējos. Izlasīju par akciju “Uzdrošinies noskriet” un sajutu papildus motivāciju plānu īstenot.

Marta sākumā pamanīju informāciju par Rīgas pusmaratonu un sāku apsvērt domu pirms 22.maija uzrīkot ģenerālmēģinājumu iecerētajā distancē. Nedēļu pirms starta pamanījos diezgan stipri sasisties, krītot ar velo. Tas tomēr neatturēja un pāris dienas pirms 8.maija reģistrējos šim skrējienam. Garākais noskrietais gabals līdz šim bija aprīļa vidū pieveiktie 17 ar pusi km.

Iepriekšējā dienā ierastais lampu drudzis dīvainā kārtā iemigt un gulēt netraucēja. No rīta pamodos laikus bez modinātāja, paēdu lielu bļodu auzu putras un kāpu velosipēdam mugurā, lai dotos uz Biķernieku mežu. Minos lēnām, lai nesagurtu pirms starta. Rezultātā ierados pusstundu pirms. Plānā vēl bija notestēt savas pēdas skrējienā, lai saprastu, kādi skriešanas apavi man der. Noskaidroju, ka ar pēdām viss kārtībā, taču nokavēju noskrien.lv kopbildi un gandrīz arī startu.

Nu tad beidzot pie lietas. Pamatojoties uz saviem “sasniegumiem” 5 un 10 km distancēs, sarēķinu, ka finišēšu ap laiku 2h7m. Pēc starta šāviena visi kā bultas raujās uz priekšu. Ir sajūta, ka visi skrien garām, bet spītīgi cenšos netraukties līdzi. Pēc pirmā noskrietā kilometra endomondo sufliere iečukst man ausī rezultātu, kas rada izbrīnu – pusminūti ātrāk nekā iecerēts. Tātad, tomēr nostrādājusi masu psihoze, uz kuras esmu uzķērusies. Nolemju nomest tempu un turpināt čunčināt uz priekšu. Padzerties esmu ieplānojusi reizi aplī. Apļa beigās pamanu edGaru, kas tika atšifrēts pēc telefona sarunas laikā dotajām pazīmēm, un tieku pie noskrien.lv nozīmītēm. Entuziasms plūst pāri malām, viss ir lieliski. Smaids nenodziest no lūpām arī otrajā aplī. Jūtos kā dzimusi gargabalniece, kas radīta skriešanai.

Img_7773

Joprojām katru kilometru noskrienu ātrāk kā plānots un tempu joprojām izdodas noturēt, tādēļ nolemju tā arī turpināt. Acīmredzot kļūda.

Trešais aplis tiek sagaidīts ar dziļākām pārdomām, īsti smaidīt ar šķiet, vairs nav, par ko. Padzerties gribas arvien biežāk, trešajā aplī padzeros abās vietās. Temps ir samazinājies, piemeties kaut kāds nespēks, bet sakožu zobus un velku uz priekšu. Trešā apļa vidū garām paskrien noskrienieši un uzmundrina. Uz mirkli saņemos, tad saprotu, ka viņiem šis ir pēdējais aplis, un atkal sašļūku. Pamanu ātros pie puiša, kas atgūlies zālītē. Sametas šķērmi un uzreiz šķiet, ka nav spēka, ka saule par daudz cepina, ka visur citur šobrīd būtu labāk kā šeit. Par spīti tam izdodas apsteigt vairākus mierīga tempa skrējējus.

Img_7927

Ceturtajā aplī ir sajūta, ka sāp viss vēdera dobums. Ja tā būtu sāpe pakrūtē, dziļi elpojot izdotos tikt vaļā, bet šis ir kas jauns. Mēģinu atsaukt atmiņā, kas tieši man dzīvē bija sagājis šķērsām, kad nolēmu sev to nodarīt. Temps ir dramatiski krities. Pamazām mani apdzen visi tie, ko nodzinu trešajā aplī. Ir tāda bezspēcības sajūta, ka spēju vien noskatīties uz kārtējo apdzinēju. Mani atšifrē vēl viena noskrien.lv nozīmītes īpašniece rozā un, lai kā gribētos viņai turēties līdzi, pamazām distance starp mums aug. Palēnām arī pienāk finišs, kur, pateicoties kaut kādiem brīnumainiem spēkiem, spēju kājas kustināt mazliet ātrāk. Rezultātā ir 2h un 8,5 min – par pusotru minūti vairāk kā biju prognozējusi. Medaļa kaklā, neliela atsildīšanās, cīņa ar galvas reibuli – vēl pāris minūtes nav spēka smaidīt.

08052011197

Noslēgumā uzēdu mazliet spēcinošās biezputras, sameklēju balto telti un piesakos par zemāku cenu Ventspils pusmaratonam 19.jūnijā…🙂 Tiekamies jau pavisam drīz – 22.maijā!

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

3 responses to “Atskats uz sajūtām pirmajā pusmaratonā

  • OreMan

    Apsveicu ar pirmo! Malacis! Ļoti precīzi Tev arī izdevies prognozēt savas spējas, kas pirmajam pusmaratonam ir visai apbrīnojami, man tik precīzi ne tuvu nesanāca😉 Nu tad jau veiksmi nākamajā – NRM – tam jau vajadzētu būt vieglākam, ņemot vērā pieredzi!

  • druupijs

    Pilniigi piekriitu Orman- Tev savā pirmajā pusmaratonā daudz ko izdevies paveikt labāk nekā citiem (es ,piemeeram,savā pirmajā neiztiku bez staigāšanas) Turklāt ātrums un izturība ar laiku un treninjiem noteikti tikai uzlabosies🙂

  • gunao

    OreMan pareģojums piepildījās – NRM salīdzinoši šķita kā pasaka Brīnumzemē. Druupijs – no Tavas mutes dieva ausī😀 (cerams, rudenī atkal neuzbruks slinkums).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: