Pārgājiens rudens sākumam par godu

Liriska atkāpe.

Vasaras sākumā Alise izteica domu, ka vajadzētu aiziet pārgājienā uz vairākām dienām gar jūru. Septembra pēdējā nedēļā ideja beidzot materializējās. Gājējiem piepulcējām Elīnu un trijatā devāmies pretīm piedzīvojumiem.

Img_0393

Uzreiz skaidrības labad jāpiebilst, ka nekādi īpašie piedzīvojumi gan mums nesanāca. Pasākums bija tik ilgi briedināts un plānots, ka pat saaukstēšanās un temperatūra +37, kas man piemetās pāris dienas pirms tam, nespēja mani atturēt.

Pirmā diena.

Piekdien ap trijiem pēcpusdienā rātni sasēdām vilcienā, lai aizvizinātos līdz Slokai, no kurienes sākās pārgājiens. Pirmajai dienai bija iecerēts triecientemps, lai ilgi nebūtu jāvazājas pa tumsu un lai sasniegtu laikus nakstsmītni, kas rezervēta Apšukrogā. Gājiens izdevās bez īpašas aizķeršanās. Pirms tam, vizualizējot gaidāmo gājienu, ļoti cerēju brīžam vienkārši iet un (ne)domāt par neko, bet šķiet, ka nevienu pašu brīdi prātu no visām domām atbrīvot nesanāca. Interesanti, ka pludmalē ir zīme ar pārsvītrotu uzrakstu “Jūrmala” – lai zini, ka izgāji no kūrortpilsētas. Tas gan arī uzreiz bija redzams, jo aiz zīmes pludmale vairs nebija glīti sakopta. Pa ceļam šķērsojām kādas 3 upes, kas ietek Baltijas jūrā – pa tiltu, pa baļķi vai vienkārši pārlecot.

Img_0380

Pamazām sāka satumst, saule tuvojās horizontam, taču nevis jūrā, kā pierasts, bet gan aiz meža.

Img_0374

Pa tumsu pietuvojāmies pēdējai upei – Lāčupītei, bet nebija kāres pa tumsu vandīties pa mežu gar upes krastiem, tādēļ nolēmām doties lielceļa virzienā. Pēdējie 5 km šķita visgrūtākie – tos jau veicām pa šoseju, histēriski smiekli brīzam mijās ar izmisuu, savukārt kāpiens līdz numuriņam uz trešo stāvu – īpašs izaicinājums. Kopumā ar pāris tējas pauzēm šajā dienā pieveicām 27 km piecās ar pusi stundās. Toties miegs – ak, cik salds!

Otrā diena.

No rīta škendējos par to, ka vajadzēja klausīt tam, ko pati biju lasījusi – pārgājienā līdzi jāņem tikai tas, kas nepieciešams, – tad kāda velna pēc es paņēmu, piemēram, četrus nevis trīs zeķu pārus? Rīta kafijas baudīšana, brokastis un ap plkst. 9 atsākam ceļojumu. Mazliet sirreāli iziet no viesnīcas un uzreiz atrasties jūras krastā. Īpašā “Villa Anna” burvība.

Picture_003

Otrajā kilometrā, forsējot vienu no upītēm, sabridu abas kājas. Straume nebija tik plata, lai ar plašu soli to nešķērsotu. Es kā kapteinis Reinis metos to darīt pirmā un attapos ar abām kājām iegrimusi slapjās smiltīs apmēram līdz ceļgaliem. Lūk arī atbilde, kādēļ līdzi vajadzēja ņemt 4 pārus zeķu.

Man paveicās, ka kolēģes bija līdzcietīgas dabas. Elīna paziņoja, ka kādu laiku pastaigās ar basām kājām un piešķīra man lietošanā savus apavus. Es tak tomēr saudzējamā režīmā. Savas slapjās botas iekarināju žāvējamā režīmā pie somas.

Picture_006

Pēc 15 kilometriem Engurē piestājām, lai ieturētu pusdienas. Ieskatījos 4sq un mūsu izvēle krita uz “Kapteinis & Grants”. Paēdām garšīgas un ar ogļhidrātiem bagātīgas pusdienas – pastas. Interjers arī restorānā ļoti jauks. Šajā vietā varētu kādreiz atgriezties.

Posms aiz Engures apmēram 10 km garumā bija pārbagāts ar niedrēm, tāda tipiska ezera ainava.

Img_0401

Iepriekšējās dienas noietais laikam tomēr lika sevi manīt, ātrums bija samazinājies, biežāk gribējās piestāt. Uztaisījām divas launaga pauzes atlikušajos 20 kilometros. Arvien grūtāk pēc katras pauzes ir piecelties un atsākt ceļu.

Picture_011

Joprojām kož odi – vai tad pēc Jāņiem viņi nepazūd kaut kur līdz nākamajai vasarai? Pēdējie 5 km līdz Mērsragam šķita jau kā izdzīvošanas pārbaudījums – sāpēja saberztās tulznas, pāris muskuļi un cīpslas. Ievēroju, ka šis komplekts ir nomācis muguras un plecu sāpes, ko izraisīja mugursomas stiepšana. Vienīgi Elīna soļoja, kā tikko pārgājienu uzsākusi.

Sasniedzot viesnīcu, jutu neizmērojamu gandarījumu

Img_0408

(varbūt bildē to nevar redzēt, jo seju aizsedz iepirkumu maisiņš). Šajā dienā noieti 36 kilometri. Drīz vien dzīvība atgriezās un varēja ķerties pie tulznu caurduršanas. Atlikušo vakara daļu pavadījām saviesīgās sarunās, apspriežot pēdējo dienu iespaidus un visādus citādus sadzīviskus niekus.

Nobeigums.

Prieks, ka kompanjones pagadījās tādas prātīgas, spēcīgas un pacietīgas. Nākamo reizi gan man jāpadomā par staigāšanai piemērotākiem apaviem – pirms septiņiem gadiem iegādātie Adidas ballīšu apmeklēšanas apavi tomēr nešķita gana ērti pēc noietiem 63 kilometriem.

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

One response to “Pārgājiens rudens sākumam par godu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: