Pirmais ārzemju pusmaratons – 21km ierēdņu galvaspilsētā Briselē

Kopš laikiem, kad strādāju valsts pārvaldē, ir saglabājies kupls paziņu loks, kas šobrīd strādā un mitinās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Vēlme viņus apciemot bija viens faktors, bet apvienot to ar noskrietu pusmaratonu ārzemēs šķita vēl labāka doma. Šķiet, jau vasaras sākumā tika iegādātas aviobiļetes, sakurināti vēl pāris skrējēji un briedināta doma par Briseles pusmaratonu zelta rudenī – 2.oktobrī.

Brauciens izvērtās pārsteigumiem bagāts. Izkāpjot Šarleruā lidostā, sabruka ilūzijas par vēsu, rudenīgu skrējienu – mūs sagaidīja +25 grādu karstums, pa dienu iesila pat līdz +28 – īsta vasara. Šīs zemes iemītnieki minēja, ka pati vasara nav bijusi tik vēlīga, cik atvasara. Pirmā diena pagāja, brīnoties par karsto laiku un zaļajiem papagaiļiem parkos un iekārtojoties mājvietā. Pagalmā saulē iemigu, tādējādi pamanoties iesauļot dažādas jaunas kontūras.

Otrajā diena tika iesākta ar īsu treniņu, bet pēc brokastīm devāmies uz Vaterlo aplūkot, kā Napaleonam savu laiku pret Velingtonu pagalam nepaveicās. Tajā pašā dienā paviesojāmies arī gleznainajā Namūrā ar iespaidīgo pilskalnu. Sporta veikalā tiku pie jauniem skriešanas šortiem, ko paredzēts iemēģināt nākamās dienas mačā. Vakarā atgriezāmies Briselē un braucām uz Expo izņemt numurus un kreklus. Pa ceļam mazliet izbraucām pa trasi, kur redzēju, ka no distances 15.km sāksies vairākus km garš kāpums. Pašā vakarā vēl pie citiem latviešiem piedalījāmies vakariņās, kur atbilstoši priekšmaratona dienai tika servēti makaroni.

Sacensību diena. No rīta tradicionāli negribot tiek iestūķēta auzu pārslu biezputra (ja esat Briselē, pamēģiniet lielveikalā atrast auzu pārslas!) un kāds banāns. Noekipējamies no galvas līdz kājām un ar metro dodamies uz centru. Nevienu brīdi nesajūtos neērti, jo 90% metro pasažieru ir tērpušies sporta tērpos un skriešanas apavos. Visi dodas uz centru.

Img_7948

Starts ir pie lielās arkas netālu no Jubilejas parka.

Sportograf-22783225

Tur arī satiekam pārējos savējos letiņus. Ļaužu ka biezs. Sastājamies garajā starta koridorī, atskan starta šāviens un pūlis sāk kustēties uz priekšu. Kādu minūti aizmugurē, kur esmu es, nekāda kustība nav jūtama, pēc 3 minūtēm izdodas sasniegt starta līniju un skrējiens var sākties. Pirmajos piecos kilometros man par izbrīnu nav neviena dzirdināšanas punkta. Nopriecājos, ka esmu paņēmusi līdzi pudeļu jostu. Varu remdēt slāpes. Skrējiens dodas centra virzienā, pēc pirmā kilometra nogriežās pa kreisi un tiek ielaists tunelī. Lejā skriet ir patīkami, jo priekšā arī patvērums no saules, taču ārā izcelties jau ir mazliet grūtāk. Īpaši trešajā tunelī pēc kārtas, kājas jau šķiet tādas piedzītas. Viegli nebūs, nodomāju, un, zobus sakodusi, joņoju tālāk. Kādā 6.km ir pirmais dzirdināšanas punkts, kur kļūdos, paņemot kaut kādu saldskābu dzērienu. Esmu ieradusi dzert tīru ūdeni, tādēļ šī pudelīte pustukša drīz tiek nolikta ceļmalā. Ja nu kādam noder. Turpmākajos punktos jau esmu iegaumējusi, ka vispirms ir susla, bet ūdens ir kaut kur beigās, un vairs nekļūdos ar dzēriena izvēli.

Sportograf-22831924

Ap 11.kilometru sākas ļoti patīkams lejpceļš vairāku kilometru garumā. Līdz šim esmu skrējusi vidēji ar tādu pašu tempu kā iepriekšējās savās labākajās sacensībās. Atceroties, kas vēl gaida priekšā, nolemju šeit dot virsū, cik jaudas. Noskrienu savus šo sacensību četrus ātrākos  kilometrus. Drīz ir jau pazīstamais pagrieziens, aiz kura sākas skrējiens pret kalnu. Vienu kilometru noturu, pēc tam jūtu, ka temps ir manāmi krities. 17.km ir vislēnākais no visiem, spēki šķiet tuvojas izsīkumam. Šeit sāku bažīgi skatīties pulkstenī un pārdomāt, vai tiešām arī šoreiz izdosies uzlabot savu labāko rezultātu. Gribētos, kaut nedaudz. Jūtu, ka drīz kāpumam ir jābeidzas, jo redzu statuju, no kuras atkal lejupceļš. Atgriežas iedvesma un var turpināt. Nav jau arī vairs tālu līdz finišam. Atkal arka, ir noskriets pilns aplis. Atlikuši pēdējie 3 kilometri līdz Grand Place, taču asfaltu nomaina bruģis un nekādus brīnumus nesanāk rādīt. Negaidīti ceļā pagadās vēl viens kāpums, sasodīts. Maziem, bet ātriem soļiem cenšos pārvarēt arī to. Kāpuma beigās cenšos dot virsū tempu, jo nav zudusi cerība uzlabot rezultātu.

Sportograf-22793884Sportograf-22828435

Kājas, šķiet, sāpīgi dauzās pret bruģi, taču tagad vismazāk spēju domāt par soli, kādu lieku, vai to, kādēļ sāp labās kājas pēda. 20.kilometra atzīme. Pavisam drīz ieraugu savējos, kas uzmundrina. Šis fakts pats par sevi mani iejūsmina un es pārslēdzu nākamajā ātrumā. Līkums aiz līkuma, sakosti zobi, gaidas un tad beidzot ir – finišs! Ļoti gaidīts. Tablo ar finiša laiku mani iepriecina – ir novinnēta gandrīz minūte par spīti karstumam un par spīti Briseles kalniem un lejām. Šis ir bijis līdz šim mans karstākais pusmaratons.

Img_1705

Nākamajā dienā programmā Lēvene un Mini Eiropa. Otrdien agri, agri no rīta mājupceļš.

Sirsnīgas pateicības Marinai, Rolim un Katei par viesmīlību, kā arī Gunai un Arnim par vizināšanu un gidu lomas uzņemšanos.

 

 

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: