Trešā sporta klase

Nu nebiju es plānojusi šogad skriet Liepājā, bet tomēr divas nedēļas pirms pasākuma pārdomāju. Un esmu priecīga, ka tā, jo Liepājas pusīte ir kļuvusi par manām mīļākajām sacensībām 2012.gadā (jā, es zinu, ka gads tikai pusē).

Tāpat arī nebiju ieplānojusi doties uz Liepāju dienu iepriekš, bet pēdējā brīdī (iepriekšējā vakarā ap 22.00) savus plānus mainīju un pievienojos ekipāžai, kas nolēmusi startēt Kurzemes virzienā sestdien no rīta ap 10.00 (kāpēc tik agri?😮 ).

Ceļabiedri ir jau agrāk iepazīti, patīkama atkalredzēšanās. Salieku mantas bagāžniekā (jūtos, it kā būtu izvākusies no mājām – kas the hell ir tajās somās???) un ceļš var sākties. Diena solās būt vējaina un lietaina, taču pagaidām spīd saule.

Liepāja sagaida saulaina un draudzīga. Picērijā ieliekam pamatu rītdien nepieciešamajam spēkam un dodamies vietējo sarūpētajā ekskursijā. Neesam tādi profiņi, lai dienu veltītu atpūtai, tādēļ pastaiga šķiet īsti vietā. Vispirms uzrāpjamies Svētās Trīsvienības banīcas tornī, lai aplūkotu pilsētu no augšas. Šeit es pirmo reizi pamanu, cik ļoti mani saista mākoņi. Tie ir burvīgi. No vienas puses pilsētu ieskauj Liepājas ezers, no otras – jūra. Pasakaini skaisti. Tālāk ceļš ved uz Karaostas pusi, kur iecerēts aplūkot Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāli un aiziet līdz Ziemeļu mola galam. Pastaiga nav nemaz tik viegla, jo acīmredzot laika zobs ir molu gana apskādējis un padarījis to pastaigām diezgan nepiemērotu. Līdz galam tiekam, pāris obligātie foto („es te biju”) un sākam palēnām taisīties uz pasta party. Visu šo laiku no lietus nav ne miņas.

Img_0031

Makaroni, balonu apzīmēšana, socializēšanās līdz vēlam vakaram notiek viesmīlīgā liepājnieka Edgara apartamentos. Nemanot piezogas vakars un esmu priecīga, ka kādās viesmīlīgās mājās atrodas naktsmājas arī man. Naktī uz ielas plosās negaiss un vētra, par ko no rīta ziņās lasu – gāzusi kokus un postījusi tuvējo apkārtni uz nebēdu.

Sacensību rīts ir dzestrs un vējains. Tie ir perfekti laika apstākļi skriešanai. Brokastis un drīz drebinoties dodamies starta virzienā. Kopbilde, atkalredzēšanās prieki – ierastie „rituāli” pirms katriem mačiem. Palēnām jādodas starta virzienā. Esmu sev nolikusi mērķi iekļauties laikā 1:50. Pēdējā laikā diez ko daudz neesmu trenējusies un nedaudz arī sanāca organismu novājināt, tādēļ neko augstāk netēmēju.

Starts, pūlis lēnām iekustas. Skrienas viegli un bez īpašas piepūles. Kilometru laiki šķiet neticami labi, lai tā būtu taisnība. Nolemju šaut ārā visu pulveri, nedomājot par to, kas būs tad, kad enerģija izsīks. Emocionāli uzlādē katrs saņemtais/iedotais sveiciens pazīstamajiem, kas skrien pretī. Jau pirmajos kilometrus piezogas tāda ķecerīga doma, ka, šādi turpinot, izdosies izskriet personīgo. Ik pa brīdim, kad šķiet – nu vairs nevaru – tomēr varu un arī otrajā pusē, kas jau ir mierīgāka, izdodas izspiest pa kādam ātram kilometram. Priecē, ka tuvumā redzu, manuprāt, ātru skrējēju muguras. Ap 10. kilometru mana labā superbota ļoti sāpīgi spiež uz labās kājas iekšējo potīti. Ok, nevar būt viss perfekti, uzskatīsim šo par pārbaudījumu, kas jāiztur. Pēdējā aplī tik ļoti turos pie domas par iespēju ieskriet 100 minūtēs, ka piemirstu par smaidīšanu fotogrāfiem. 

Img_0648

Pēdējos kilometrus turos kopā ar kādu vīrieti, ko gribēju apdzīt, bet kurš nebija ar mieru mani laist garām. Viens otram nodrošinājām veselīgu tempa turēšanu. Beidzamajos 500 metros nez no kādiem krājumiem vēl varu izspiest nelielu sprintiņu. Rezultāts gāž no kājām – 1:39:42. Ir pārkāpts maģisko 100 minūšu slieksnis. Tikai nākamajā dienā es uzzināšu, ka ar šo rezultātu esmu ieguvusi 3.sporta klasi sievietēm pusmaratonā.

Vai vēlreiz atkārtot, ka esmu sajūsmā? Tādā, ka piekrītu pievienoties pāris dullīšiem uz vēl vienu „atsildīšanās” aplīti. Tā beigās aizskrienam uz jūru noskalot sacensību sviedrus. Skrējēji savas mantas (telefons, pulsometrs, pulsa josta, putras talons, medaļa, austiņas, krekls) mierīgi var satilpināt skriešanas botās. Jūrā ūdens ir silts! Viļņi mazliet norauj jumtu. Priecājos kā mazs bērns. Šajā brīdī palaižu garām apbalvošanu – izrādās, esmu ieguvusi trešo vietu savā vecuma grupā. Amazing! J

Kauss

Vakarā ir ieplānota pasēdēšana un dalīšanās ar sacensību iespaidiem ar pārējiem klubiņa biedriem. Tieku pie iespējas izšaut ar īstu snaipereni pa mežacūkas trafaretu. Cūku aizšauju gurnā, bet baidos, ka dabā es to izprovocētu strauji tuvoties manā virzienā, lai pārmācītu kaitnieku.

Vakarā piezogas pa dažai domai, ka rīt jau uz darbu („party breaker”) un drīz sapošamies mājupceļam. Ar visu piedzīvoto vēl nebija gana, tādēļ ap 23.00 netālu jau no Rīgas tiek noorganizēta pēdējā naksnīgā pelde. Punkts uz „i”.

Endorfīnu atkarību nevaru noliegt. Paldies visiem, kas šīs dienas padarīja emociju un piedzīvojumu bagātas. Uz drīzu tikšanos!

 

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

One response to “Trešā sporta klase

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: