Stāsts par iešanu

Pieredze mums bija – divi pārgājieni jau aiz muguras – rudens un pavasara, tādēļ tagad tika lemts ierasto triju dienā staigāt veselas piecas, tādējādi arī attiecīgi palielinot noejamo kilometrāžu un gūstamo iespaidu paleti. Šoreiz bija grūtāk novienoties par pasākuma mērķi, jo katrai tas izrādījās cits. Galu galā pārgājiens mūsu sarunās tika nodēvēts kā “gājiens pēc nekā”. 

Nospraustā kilometrāža – 113 kilometri, kas vijas gar Baltijas jūru no Palangas līdz Pāvilostai.

1.diena

Ar autobusu no rīta devāmies no Rīgas uz Klaipēdu, no Klaipēdas tālāk uz Palangu. Ierašanās brīdī – ap plkst. 16.00 – termometrs bija apstājies pie +34 grādu atzīmes. Karsti. Pirmajā dienā iecerēts nokātot 25 kilometrus, tās izskaņā sasniedzot naktsmājas Papē. Jāiet ātri, triecientempā, ja gribas paspēt ar saulrietu. Tā arī darām.

2012-07-28_14

Šventoji nācās secināt, ka 25 km vietā varētu būt arī visi 30. Es to dēvēju par pirmās dienas lāstu – līdz šim nekad nav bijis tik, cik ieplānots, bet gan pāris kilometri vairāk. Nevaru to izskaidrot, bet kā maršruta plānotāja pieņemu, ka tas ir kaut kas nenovēršams. 

Emocionālu pacēlumu piedzīvojam, divdesmit pirmajā kilometrā sasniedzot Lietuvas – Latvijas robežu, pa dzimtenes ārēm tomēr daudz patīkamāk slāt nekā svešā zemē.

Picture_016

Šķiet, kas nu vairs atlicis. Pavisam drīz arī saules ripa aizkrīt aiz apvāršņa. Mēģinu sazvanīt sarunātās naktsmājas, lai precizētu, kur mums jāmet miers un kā viņus atrast. Pulkstenis rāda 10 vakarā un nedaudz jūtu paceļamies adrenalīna līmeni, kad telefona zvans netiek atbildēts. Arī otrais mēģinājums ir nesekmīgs. Esmu mazliet atrāvusies no ceļa biedrenēm un, pirms rīkot apspriedi par to, kā rīkoties, ja mums nav, kur palikt, sazinos ar 1188 un palūdzu iesūtīt man tuvējo naktsmītņu telefona numurus. Visas apzvanu, lai noskaidrotu, ka brīvu vietu nav (kāds pārsteigums piektdienas vakarā). Trešais zvanīšanas mēģinājums sarunātajām naktsmājām ir sekmīgs un noskaidroju, ka jātiek līdz bākai, kuru redzu spīdam jau labu laiku. Pēdējos 4 km, burtiski nolidojam, lai pirms bākas atdurtos pret Papes kanālu. Izskatās, ka pāri tik viegli netiksim, ir tumšs un arī īsti negribās slapināties. Vēl viens zvans, lai vienotos, ka ejam gar kanālu un uz tilta mūs savāks. 

Satikšanās ar saimnieku ir gana šokējoša, jo tiekam sagaidītas ar sirsnīgu kliegšanu par to, cik trakas esam, pa nakti svešā vietā apkārt vazājoties, un ka mūs vispār vajadzētu tā kārtīgi nopērt. Labi, ka sarunas pārņem Alise, kam izskatās, ir iedzimts diplomāta talants. Zem tilta tomēr šoreiz nebūs jānakšņo. Samierināmies ar to, ka netiksim pie karstas tējas, jo saimnieks atsakās mūs aplaimot ar tējkannu. 

2. diena

Paliekam bez brokastu putras un tējas/kafijas, jo saimnieks atkal auro un ir izteikta vēlme ātrāk atsākt ceļu un pamest šo “viesmīlīgo” vietu. Rīts ir apmācies, taču, līdzko nonākam pie jūras, tas noskaidrojas un atkal spīd mīlīga saulīte. 

2012-07-28_15

Pret pusdienas laiku jau ir jūtams labs karstumiņš, tādēļ netiek smādēta neviena iespēja atveldzēties jūrā. Tā kā jāskrien vairs nekur nav, vairāk var pievērsties apkārtnes baudīšanai. Diena bez stresa un ar lēniem kilometriem. Lēnumu ietekmēt centās dunduri, kas, acīmredzot ļoti izbadējušies, nelaida garām iespēju pamieloties ar svaigām asintiņām. Gan dunduri, gan karstums noteica to, ka pusdienas izvēlējos ieturēt, sēžot jūrā. 

Picture_054

Finišs pienāk ātrāk nekā cerēts – jau pēc 16 kilometriem Jūrmalciemā. Mūs sagaida ļoti jauks vīrs, kas ir atbraucis pretī uz pludmali. Pa ceļam uz šīs dienas mājām viņš paspēj mūs iepazīstināt ar ciematu. Brauciena rezultātā nonākam “Jūrmaļos”. Vietā, kurā dzīvo mīlestība. Saimnieku pāris mīl dzīvi, viens otru, savas mājas, to, ko dara, un cilvēkus. No šīm mājām negribas iet projām. Jāņa un Ausmas stāstos var klausīties bez apstājas. Smaids rotājas manā sejā un sajūtos ir kā būtu nonākusi pasakā.

2012-07-28_20

3.diena

Iziešanas laiks plānots 9.00, bet ceļu atsākam vien ap 10.00. Pa ceļam iegriežamies augstākajā Latvijas kāpā – Pūsēnu kāpā. Anda uzkāpj mazai odzei, bet par laimi katra lec uz citu pusi un visiem iesaistītajiem pasākums beidzas ar vieglu izbīli. Dunduri neatstājas un kož kā traki, tādēļ tiek pagādātas viciņas, ar ko tos gaiņāt. 

Picture_120

Aiz Bernātiem pludmale kļūst tukša jo tukša. Nevienas dzīvas dvēseles. Karstums pieņemas spēkā. Ejam, peldam, ejam, peldam, ejam, peldam…

Picture_046

Vakars noslēdzas Liepājā ar ilgām sarunām, pie miera dodamies vēlu – pēc plkst. 3 naktī. 

4.diena

Diena iesākas vēlu, ar ekskursiju pa Liepāju. Aizdodamies uzticamu pavadoņu sabiedrībā līdz Dienvidu molam, pastaigājam pa aleju, kur izvietotas Liepājas himnas skulptūras. Trīsvienības baznīcas tornī uzdzenam Alisi, kas tur nav bijusi, bet pārējie kārām mutēm mielojamies tuvējā beķerejā ar smalkmaizītēm.

Šķiršanās un ceļa turpināšana. Ejam cauri Karaostai, garām fortiem prom no viesmīlīgās Liepājas. Šajā dienā iecerēts noiet apmēram 18 kilometrus līdz Saraiķiem, taču pa Liepāju savus 10 jau esam sastaigājušas. Gaisa temperatūra nokritusi par gandrīz 10 grādiem un sajūtas ir nedaudz rudenīgas.

2012-07-30_19

Raiti nostaigājam šajā dienā gandrīz 30 kilometrus. Pašās beigās nepamanīju īstos jumtus, pie kuriem bija jānogriežas nost no jūras, tādēļ sanāca nedaudz pabrist gar labības lauka malu. Piezadzies neliels besītis, tādēļ ātrāk gribas tikt uz ceļa. Steidzoties sagriežu ar zāli pēdu virspuses. Finālā nonākam “Zariņos”, kur tiekam pie tādas ekstras kā pašu lasītas tējas ar medu un pirts. Izkarsēšanās sagurušajām kājām ļoti tīk, pēc tam kūpam uz lieveņa un skatāmies apaļajā mēness ripā. Mazliet raganiski. Pie sevis nodomāju, ka atdotu kārtējo pusi pasaules par sāpošo plecu masāžu.

5.diena

Beidzamā diena iesākas agri, jo līdz četriem jāpagūst nonākt Pāvilostā. Pavisam drīz mūsu grupiņā notiek šķelšanās. Alise aiziet ātrāk, precīzāk – aizlido kā raķete, jo grib tikt līdz galam, es ar Andu iepaliekam, jo esam vienojušās gājienu beigt Akmeņragā, kur mūs nocels no trases Daiga. Akmeņragu apsēduši kaiteri, vējš viņus šodien lutina. Lai arī pēdējos kilometrus ejam atsevišķi, liktenim beigās tomēr labpatīk mūs visas sasēdināt vienā mašīnā. Atgriešanās lielpilsētā tiek nosvinēta ar saldējumu un vairāk kā 10 km gājienu kājām mājās.

Gājiens sniedza vairākas mācības un tā laikā dzima vairākas apņemšanās. Viena no mācībām – mācīties pieņemt apstākļus un samierināties ar izmaiņām sākotnējos plānos (dzīve taču ir tas, kas notiek, kamēr to plānojam, vai ne?). Pārējās ir dziļi personīgas, tādēļ tās atstāšu pie sevis. Tas arī mans lielākais ieguvums no šīm piecām dienām. 

Gar jūras krastu Latvijā palicis nenostaigāts – no Pāvilostas līdz Mērsragam; no Slokas līdz Saulkrastiem. 

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

3 responses to “Stāsts par iešanu

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: