Monthly Archives: Septembris 2012

Happy ending!

Komanda Zāģis III sezonu noslēgusi Līgatnē. Par spīti aizmirstajam kompasam viss beidzās veiksmīgi. Finišā biju pārsteigta par salīdzinoši nelielo kilometrāžu, bet, atminoties, ka velo posmā mums gāja lēnāk kā kāju posmā, tas mazliet lietas izskaidro. Šis posms bija dubļiem bagātākais no visiem līdzšinējiem – kā pie rudens pieklājas. Stumjoties kārtējā meža “paugurā” un noskatoties, kā tie, kam viegli velosipēdi, svilpodami tos vienkārši uznesa, sapratu, ka man ar manu velo ceļi drīz varētu šķirties. Paldies, dāmas, par izturību un sadarbību – uz tikšanos nākamgad!

Startā 

209_34713

Finišā

216_35541216_35542

 


42,195 km.

Iesākot šo rakstīt, es ne vella nezinu, kas tur galā būs. Jo šodien ir sestdiena, bet maratons ir rīt.

Stāstam sākums meklējams augusta vidū, kad saņēmu sms no Sportlat, ka nupat ir pēdējā stundiņa klāt, lai par lētāku samaksu piereģistrētos Valmieras maratonam. “Hm,” aizdomājos. It kā vasaru čakli esmu skrējusi atšķirībā no iepriekšējiem gadiem un kas to zina, vai vēl kādreiz varētu tik labvēlīgi iekārtoties apstākļi, lai pieveiktu maratonu – katra kārtīga skrējēja sapni. Vēl maijā, kad noskrien.lv klubiņš saorganizējās uz koptreniņu, kurā noskrēju 32 km, teicu, ka tas nav man (bija ārkārtīgi grūti). Bet nu, izlasījusi šo nevainīgo ziņu, sapratu, ka āķis ir lūpā. Rezumē – gari nedomājot, veicu reģistrēšanos. Un no tā brīža vairāk vai mazāk sāku satraukties par to, kā ar šo man veiksies. Satraukums pēdējās dienās gan kaut kur ir pačibējis. Zinu tik to, ka viena nevēlos skriet, tādēļ mēģinu izšķirties starp divām TT kompānijām – uz 4h vai uz 3:45. Šobrīd ir 8 vakarā, esmu pabijusi kino un pastaigājusies pa Botānisko dārzu, sāedusies pastu un man nāk miegs. Agri, ne? Čakli piestumjos arī ar Laimas konfektēm “Rīts”, ko šorīt sapirkos kopā ar citiem tikpat noderīgiem pārtikas produktiem. Vēl tikai jāuzmaļ dabīgais želejas ekvivalents (kas man – izrādās – padodas varen gards ar pirmo paņēmienu – banāns, selerijas kāts, dateles, čia, citrona sula, ūdens), jāsaliek somas saturs vienuviet (mīļākais skriešanas krekliņš jau ir sameklēts) un var sākt gaidīt stresu. Līdz 33.kilometram esmu bijusi, bet kas ir aiz šīs atzīmes? To es uzzināšu rīt.

Svētdiena, 8 no rīta. Skan modinātājs un es jūtu, ka man ļoti negribas celties. Pie sevis nosmejos, ka organisms ļoti labi zina, uz kurieni es to vedīšu, tamdēļ pretojas. Minūtes paskrien ātri un man jau ir jābūt laukā, lai uzsāktu ceļu uz Valmieru, kad vēl tikai cīnos ar auzu pārslu biezputru.

Ceļš paskrien ātri, Valmiera ir klāt, saģērbšanās, numuru izņemšana. Stresa joprojām nav, tieši pretēji – jūtos ļoti pat neraksturīgi flegmatiska. Neliels satraukums uz brīdi parādās kādas 5 minūtes pirms starta, kad paklausos austiņās, ko šodien varētu klausīties no mūzikas.


Pirmie ārzemju 21 km šogad – Tallinā

Stāsts jau sen vairs nav tikai par sacensībām. Emocijas, mērķi, sabiedrība, saviesīgā dzīve, sarunas, makaroni, baznīctorņi, mākoņi, debesis, iepazīšanās, ziņkāre, sapņi, alus, muzeji, pirts. Un nedaudz arī skriešana. Tallina bija līdz galvassāpēm piesātināta ar to visu. Arī sirsnīgākais finišs līdz šim. Tieši Tallinā dzima doma par to, ka tādam arī ir jābūt ārzemju skrējienam – ar pilnasinīgu uzdzīvi pirms vai pēc tā, iepazīstot vietējo vidi & cilvēkus, vienlaikus rekordu krišanu pietaupot dzimtenes trasēm. Urbānā leģenda par to, ka Tallinā jebkur pieejams bezmaksas WiFi, tika sagrauta jau pirmajās minūtēs pēc izkāpšanas no auto; paša skrējiena organizācija bija līmenī – vietējiem LV censoņiem ir, ko pamācīties.

Sportfoto_2012-09-09_seb_tallinn_marathon_6766Mg9301-l



Nice surprise!

Snapseed


Rudens veloekspedīcija

Šogad septembris pavisam noteikti ierakstās rudens kanonos. Katram gadalaikam savs šarms, bet ne par to stāsts.

Nesen db.lv pamanīju rakstu par to, ka Tukumā pusē ir izveidots labirints kukurūzas laukā. Lasot jutu, ka labprāt pa šādu (un vispār jebkādu) labirintu pastaigātu. Dalījos socportālā ar rakstu, nospiežot “like”, bet nonojaušot, ka iecere tik ātri tiks realizēta.

Ātri uzradās domubiedri, vienojāmies par datumu – mācību gada sākumu 1.septembri – un plāns no šī brīža sāka attīstīties. Galvenais plānotājs izrādījās Dzintars (par laimi – man kā regulāram pasākumu plānotājam šī bija beidzot iespēja izbaudīt citu plānošanas darba augļus). 

Picture_026


First technical issue

Photo

Man plakanais.


Plāns šodienai ir šāds:

Photo