Monthly Archives: Oktobris 2012

Pēc sudraba un personīgā rekorda dzenoties

Par Ozolniekiem runā kā par personīgo rekordu kaltuvi – gan plakanā trase, gan spirdzinošie rudens laika apstākļi, tāpat arī skrējēju sportiskās formas virsotne nereti tiek sasniegta rudenī – tas viss runā par labu šim apgalvojumam. Pagājušajā gadā Ozolnieku pusmaratonā izdevās izskriet savu labāko rezultātu pusmaratonā, tādēļ jau gada sākumā zināju, ka savu kārtējo rekordu mēģināšu atkal labot tieši tur.

Man labvēlīgi iekārtojās arī tas, ka “Ežu” komandas biedrs Edgars savu rekordu bija izskrējis Siguldā pirms nedēļas un vēlīgi piedāvāja savus tempa turētāja pakalpojumus Ozolniekos. Par piedāvājumu ļoti priecājos un nekavējos to pieņemt.

Photo_10

Advertisements

Apsolītā zeme – Izraēla. II daļa

Ceturtajā dienā nolēmām iedot atpūtu mājiniekiem, tādēļ dodamies divatā uz Jeruzālemi. Lai arī ir svētdiena, izraēļiem tā ir darba diena, jo darba nedēļa sākas ar svētdienu. Sabiedriskā transporta sistēma ir skaidra un saprotama, ar vienu pārsēšanos aptuveni pēc pusotras stundas esam Jeruzalemē.

2012-10-14_16

Turpināt lasīt


Apsolītā zeme – Izraēla. I daļa

Latviešu vasaras karstumā dzima doma par to, ka rudenī būtu jāaizlaižās no drēgnuma un jāķer karstums kādā siltākā zemē. Šķiet, jūlijā iepirku aviobiļetes sev un Guntai uz Telavivu, lai apciemotu Zandu un Danielu, kas tur uz laiku apņēmušies dzīvot. Gaidīšanas svētki varēja sākties.

Pirmā ceļojuma diena ir pienākusi jau pirms četriem no rīta – agri jābūt lidostā. Laukā ir +4 grādi, bet, neskatoties uz to, saģērbjos gana plāni, lai, ierodoties Izraēlas vasarā, neizceptos. Lidojums paredzēts caur Kijevu ar pusotru stundu pārsēšanās laika. Viss norit bez aizķeršanās un pēcpusdienā kājas skar trapu Telavivā. Mūs sagaida +32 grādu karstums. Izplūstu plašā smaidā, ko ilgi nevarēšu nodabūt nost. Diezgan neierasti un pat mazliet neomulīgi ir vērot cilvēkus, brīvi staigājam ar kaklā iekārtu ieroci.

2012-10-14_10

Turpināt lasīt


Rogaineri lukturiem pēdas dzina, purvus mežus bradājot

Palūdz un tev tiks dots. Jebkura sava apzinātā vēlme ir jāatbrīvo, jāizsaka skaļi, tādējādi tai dodot ceļu pretī piepildījumam. Diezgan pasen, šķiet, noskrien.lv forumā iekomentēju, ka vēlos pamēģināt rogainingu. Vēlmes piepildījums tika rasts septembra pēdējā svētdienā, piedaloties Tautas rogainingā Garkalnē. 

Startēju kopā ar Matīsu, kas arī ir debitants šajā sporta disciplīnā. Pāris kopīgi Magnēta piedzīvojumu mači vasarā bija radījuši sajūtu, ka viss būs kārtībā un satraukumam pamata nav. Kaut kā mums neizdevās iepriekš satikties, lai vienotos par komandas taktiku un mani nedaudz vairāk apgaismotu par rogaininga būtību (komandas biedrs atšķirībā no manis ir apmeklējis izglītojošus seminārus par tēmu). 

Maču diena iesākas ļooooti agri – jau 7.30 man jābūt mašīnā. Sacensību centrā izstāvam garo reģistrācijas rindu, tiekam pie kartēm un identiem. Līdz startam nepilna pusstunda, jāplāno maršruts. Princips gaužām vienkāršs – ejam pēc vērtīgākajiem, tātad – tālākajiem punktiem. Līnija sazīmējas gana gara, vēl nenojaušot, ka lielu daļu sazīmētā īstenot neizdosies.

Startā nākas pacīnīties par identa notīrīšanu – pieejamas vien pāris stacijas uz vairākiem simtiem ļaužu.

Dsc09754

Turpināt lasīt