Rogaineri lukturiem pēdas dzina, purvus mežus bradājot

Palūdz un tev tiks dots. Jebkura sava apzinātā vēlme ir jāatbrīvo, jāizsaka skaļi, tādējādi tai dodot ceļu pretī piepildījumam. Diezgan pasen, šķiet, noskrien.lv forumā iekomentēju, ka vēlos pamēģināt rogainingu. Vēlmes piepildījums tika rasts septembra pēdējā svētdienā, piedaloties Tautas rogainingā Garkalnē. 

Startēju kopā ar Matīsu, kas arī ir debitants šajā sporta disciplīnā. Pāris kopīgi Magnēta piedzīvojumu mači vasarā bija radījuši sajūtu, ka viss būs kārtībā un satraukumam pamata nav. Kaut kā mums neizdevās iepriekš satikties, lai vienotos par komandas taktiku un mani nedaudz vairāk apgaismotu par rogaininga būtību (komandas biedrs atšķirībā no manis ir apmeklējis izglītojošus seminārus par tēmu). 

Maču diena iesākas ļooooti agri – jau 7.30 man jābūt mašīnā. Sacensību centrā izstāvam garo reģistrācijas rindu, tiekam pie kartēm un identiem. Līdz startam nepilna pusstunda, jāplāno maršruts. Princips gaužām vienkāršs – ejam pēc vērtīgākajiem, tātad – tālākajiem punktiem. Līnija sazīmējas gana gara, vēl nenojaušot, ka lielu daļu sazīmētā īstenot neizdosies.

Startā nākas pacīnīties par identa notīrīšanu – pieejamas vien pāris stacijas uz vairākiem simtiem ļaužu.

Dsc09754

Kad tas paveikts, galvas kartēs iedūruši, sākam kopīgo ceļu pa mežu astoņu īsāku un garāku stundu ilgumā. Māte daba ir parūpējusies par lielisku, brīžam pat saulainu dienu, atliek vienīgi baudīt. Pirmajos metros uzzinu, kas ir galvenās lietas rogainingā. Pirmā no tām ir vienoti komandas mērķi. Pēc manas saprašanas tie mums sakrīt – noskriet iespējami daudz kilometru un pa ceļam iegriezties kādā punktā. Treniņš Siguldas kalniem ar orientēšanās elementiem. Otrā – neskriet līdzi citām komandām, bet domāt pašiem. Centīsimies.
Dsc09963
Gluži nemanot un jau zināmā mērā ierasti navigēšana ir pilnībā nonākusi manā atbildībā. Tā kā diez ko atbildīga persona neesmu, gadās pāris kasjaki. Noveļu vainu uz kartē neiezīmētajām takām/ceļiem/izcirtumiem. Pēc iespējas ātrāk sasmeļam kājas (katra rogainera sapnis), lai nav pēcāk jācimperlējas. Lai pavisam nostiprinātu šo sajūtu, iebrienam slapjumos pat pāri celim. No šī brīža ar pavisam citādāku, daudzreiz drošāku soli speramies pāri priekšā esošajām grūtībām (peļķēm, grāvjiem, purviem, dubļiem, brikšņiem). Pavisam drīz trīs priedēs apmaldāmies pie ļoti zīmīgas vietas pa ceļam uz 63.punktu, kur kā saukts parādās Andersons un ātri apgaismo mūsu koordinātes. Vairāk vai mazāk sekmīgi virzāmies uz priekšu un punkti gulst mūsu komandas vācelītē.
Dsc06589
31.punktu gaidu ar lielu nepacietību, jo, lai gan ik pa brīdim notiesāju pa gardai Laimas končai, man vēderā ir iezadzies izsalkums un šajā punktā esmu iecerējusi ar viņu cīnīties, apēdot no rīta sasmērētās siermaizes. Matīss pa ceļam izdomā palasīt plastmasas pudeles. Kopš starta pagājušas aptuveni 3 ar pusi stundas. Mans vaigs ir drūms. Izsalkusi Guna = kašķīga Guna. Matīss mēģina bilst, ka ēšanu varētu izveikt skrienot vai arī vēlāk, bet iepriekšējais teikums laikam viņa argumentus izplucina pa smalkām druskām, un 31.punktā es nekustos ne no vietas un pārlaimīga cīnos ar savām siermaizēm.
Pēc maltītes smaids atkal rotā manu seju un varam turpināt. Ilgāku brīdi meklējot kādas pļavas Dienvidu stūri, saskrienamies ar Aivaru (703), kurš iegroza smadzenes pareizajā virzienā. Pļavas stūris arīdzan atrodas. Esam priecīgi un parādā vienu alu. Pēc tam, vadoties pēc pavisam drošiem orientieriem, mēģinām aizkļūt līdz 87., kad izvietots dikti purvainā vietā kāda grāvja galā. Interesanti, ka arī te pazaudējamies, lai gan ļoti droši ejam pa stigu. Episki, jo parādās Aivars un gluži nemanot esam viņam parādā otro alu. Viens no trakākajiem pārbridieniem pāri kādus trīs metrus platam grāvim un drīz arī kārotais punkts paņemts. 
Kad vairs tikai stunda palikusi līdz kontrollaika beigām, esam pašā tālakajā kartes Ziemeļaustrumu stūrī. Man ir sajūta, ka knapi varam paspēt aizvilkties līdz finišam, manam pāriniekam – ka jādur vēl tālāk un jāturpina lasīt vērtīgos punktus. Vienojamies par kompromisu – iet māju virzienā, piestājot pie tiem punktiem, kas apmēram pa ceļam. Nākamie divi nāk bez aizķeršanās – beidzot ir izdevies piešauties pie mēroga, vien mani sāk satraukt dilstošais minūšu atlikums. 
Dsc07780
Pēdējos trīs kilometrus veicam cietajā sakabē, jo es patstāvīgi nespēju kustināt kājas ātrāk kā 6 min uz km. Līdz ar to padodas arī trīs ātrākie kilometri no kopskaitā 48. Tādā tempā drasējot, neesmu spējīga vairs izdvest ne vārdiņa, vien elst un pūst, un cerēt, ka finišs tūlīt jau parādīsies redzes lokā. Galā tomēr sanāk pārtērēt kādas sekundes no kontrollaika, par ko no rezultāta mums atskaitīs divus punktus.
Dsc07800Dsc07794
Otrā puse man patika labāk kā pirmā. Kā jebkurās sacensībās, jo tad laikam jau ir reālāk jūtama finiša garša, tad 50 % jau ir padarīti un objektīvi līdz finišam paliek aizvien mazāk. Rezultāts ir gana pieticīgs, lai nākamajā reizē būtu iespēja to krietni uzlabot. Šis arī varētu būt tas formāts, kas man vislabāk iet pie sirds. Diennakts tomēr būtu pa traku un naktīs vispār ir jāguļ. Pateicos komandas biedram par iespēju, pacietību un atbalstu.

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

4 responses to “Rogaineri lukturiem pēdas dzina, purvus mežus bradājot

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: