Apsolītā zeme – Izraēla. II daļa

Ceturtajā dienā nolēmām iedot atpūtu mājiniekiem, tādēļ dodamies divatā uz Jeruzālemi. Lai arī ir svētdiena, izraēļiem tā ir darba diena, jo darba nedēļa sākas ar svētdienu. Sabiedriskā transporta sistēma ir skaidra un saprotama, ar vienu pārsēšanos aptuveni pēc pusotras stundas esam Jeruzalemē.

2012-10-14_16


Vai es jau minēju, ka ap sešiem te ir piķa melna tumsa? Tādēļ ceļojums iesācies agri. Galā vajdzētu atrast tūristu info punktu, lai tiktu pie pilsētas kartes. Iemēģinām laimi pasta nodaļā, tur mūs aizsūta ar tramvaju pāris pieturas tālāk. Izkāpjam un uz labu laimi duram kaut kur. Attopamies pie Damaskas vārtiem jeb pie vienas no ieejām mūra vecpilsētā ar daudzām jo daudzām šaurām ieliņām, kurās lielākoties izvietojies tirgus.

2012-10-14_142012-10-14_132012-10-14_14

Vecpilsētā ir ne vien ebreju un musulmaņu kvartāls, bet arī kristiešu un atsevišķi arī armēņu. Nejauši uzklīstam uz Via Dolorosa jeb Kristus ciešanu ceļu, krustu nesot. Kāds tirgotājs piedāvā iegādāties karti, bet man ir cieta apņemšanās tikt pie kartes par brīvu. Papriecājušās par tirgu ejam atkal pa vārtiem – šoreiz Hēroda – laukā. Ieraugu viesnīcu un man ir pamatotas aizdomas, ka tur noteikti var dabūt karti. Bingo! Ar tās palīdzību atrodam Raudu mūri, kas darba dienā gan nav diez ko apmeklēts. Tiekam atzītas par nepiedienīgi ģērbtām (godīgi sakot, man jau nav pirmā reize), tādēļ pazemīgi ietērpjos piešķirtajā lakatā, kas nosedz plecus. Vīrieši pa kreisi, sievietes pa labi.

2012-10-14_15

Netālu no Cionas vārtiem apetīte kapitulē kādas nelielas ēstuvītes priekšā, kur mielojamies ar izcilu falafelu.

2012-10-14_16


Pēc vēlajām pusdienām ir noskaņojums iepirkties tirdziņā, lai kaut ko aizvestu mājās palicējiem. Garšvielas ir iespējams nogaršot visas pēc kārtas un tad iegādāties to, kas vislabāk gājis pie sirds. Lieks kilograms, ko stūķēt jau tā piebāztajā mugursomā. Sāk palikt vēls, tādēļ dosimies mājup. No vecpilsētas nemaz tik viegli neizdodas izkļūt – apmetam kādus trīs apļus, kamēr nonākam pie Jaffas jeb stacijai tuvākajiem vārtiem. Tepat arī atrodas informācijas punkts, kas gan vairs nav vajadzīgs.
Mājupceļā iekrītu jau tradicionālā snaudā, lai mājās vēl pietiktu spēka garajam skrējienam.

Piektā diena. Iedodam sev atpūtu un nolemjam dienu pavadīt tepat Hercelijas pludmalē. Mēs divatā skriešus, Guntu uzstutējam uz velosopēda. Nav jau tālu – nepilni 5 kilometri. Ūdens jūrā silts, jūra iekārtojusies klintīs.

2012-10-15_142012-10-15_142012-10-15_14

 Uz priekšu esot nūdistu pludmale, jāpabrien aptuveni puskilometrs pa akmeņiem.

2012-10-15_132012-10-15_13

Ieraugot kailu vīrieti plunčājamies viļņos, secinām, ka meklētais ir atrasts. Atbrīvojos no liekajiem apģērbiem un ļaujos saules glāstiem. Pietuvojas interesanta kompānija ar metāla detektoru un diezgan ilgi kaut ko meklē mūsu tuvumā.

2012-10-15_14

Pamanu, ka kailais vīrietis, veroties mūsu virzienā, sācis pašapmierināties. Pāri akmeņiem garām mums aiztraucas kāds puisis ar pie sāniem piesietu tikko noķertu zivju virteni. Kolorīta publika.

2012-10-15_14


Atpakaļceļā nolemju izmest kādu lociņu pa pludmali. No tās nemaz tik vienkārši nevar izkļūt – no pilsētas to norobežo klints, kurā ik pa brīdim ir iedarināta taciņa vai ceļš. Aizskrējusi mājās, piekrītu vēl vienam dullajam Zandas workoutam.

2012-10-15_19

Atpūta pie jūras jau izsenis zināma kā ļoti nogurdinoša nodarbe, tādēļ nākamā aktivitāte ir kino vakars – beidzot noskatos ‘Breakfast at Tiffany’s’ ar Odriju galvenajā lomā. Diez ko sajūsmā par filmu neesmu.
Pēc filmas sajūtu tādu nogurumu, ka, knapi aizklumburējusi līdz guļvietai, momentā atplīstu. Tas visticamāk tādēļ, ka šodien nav bijusi iespēja pa dienu nosnausties lidmašīnā, mašīnā, autobusā vai kādā citā transporta līdzeklī.
No miega mani izceļ svešas balsis – vēl vēlākā vakarā ciemos no Telavivas atbraucis Daniela brālis Tomass. Viņš arī spēlē ģitāru un dzied – mums kārtējais mūzikas vakars zvaigžņotajā terasē.

Sestā diena. Plānos beidzot ir Telavivas tūre. Autoostas rajons ir diezgan briesmīgs. Nevar ignorēt jau pieminēto netīrību. Vēl interesanti man šķiet, ka dažādus noteikumus Izraēlā droši var pieņemt kā rekomendācijas – piemēram, aizliegumu kafejnīcās nesmēķēt īsti neviens par pilnu neņemot. Autobusā pat ir uzlīme ar lūgumu, lai pasažieri neliek kājas uz pretī esošā sēdekļa, bet šī norāde tiek klaji ignorēta. Autoostā uz durvīm pie platformas ir rakstīts, lai ļaudis neiet laukā, kamēr autobuss nav piebraucis – visi, mēs to skaitā, izstumjās vismaz 10 minūtes pirms autobusa parādīšanās. Ielās valda diezgan liels stress. Automašīnas nemitīgi pīpina, apbrīnoju autobusa vadītāja nervu noturību, ar autobusu pa pilnajām ielām lavierējot. Bet tas noteikti nav pie mums Latvijā valdošais nīgrums – ja Tu stumdies un grūsties, lai iekļūtu autobusā, tas tomēr caurmērā ir diezgan pozitīvi, it kā ikdienišķi ierasti un par to neviens tev virsū neborzīs. Man paliek iespaids, ka izraēļi ir diezgan draudzīgi un uz komunikāciju orientēti ļaudis.

Ieradušās Telavivā, dodamies uz tās senāko, dienvidu pusē atrodošos Jaffas daļu. Ja pati Telaviva ir gana moderna, to rotā debesskrāpji, tad Jaffa, kas ir bijusī ostas pilsēta, līdzinās Jeruzālemes vecpilsētai, akmenī izmūrētām ēkām un šaurām ieliņām.

2012-10-16_172012-10-16_17

Jaffa šķiet kā tāda radošā oāze – te darbojas daudz mākslinieku, ir dažādas galerijas. Vēl te ir vērojams līgavu salidojums (saskaitu kādas astoņas vai deviņas) – laikam tā kā pie mums Sigulda, tā izraēļiem Jaffa ir kāzinieku iecienīta pilsēta.

2012-10-16_182012-10-16_182012-10-16_182012-10-16_18

Interesanti, jo ir darba diena. No Jaffas kalniņa, veroties uz pilsētu, pamanu, cik draudzīgi pilsētā izvietojušās baznīcas un mošejas – katram savs. Nemanot atkal ir pienākusi tumsa un ir jādodas atpakaļ uz Herceliju.

2012-10-16_18

Pa ceļam uz autoostu izejam cauri tirdziņam – esam ietrāpījušas uz slēgšanas laiku. Tirgotāji visu, kas lieks vai sabojājies, vienkārši izgāž uz ielas. Izskatās, maigi izsakoties, kā izgāztuvē. Lavierējot starp visu to, brīžam vēlos, kaut man kājās būtu gumijnieki.

2012-10-16_19

Pa ceļam uz autoostu vēroju skatlogu logus. Lielākā daļa apģērbu ir bezgaumīgas lupatas. Arī uz ielām ļaudis tērpjas, īpaši par stilu nesatraucoties. Ja tā padomā, vislabāk izskatās jaunās armijnieces, viņu kostīmi piesaista manu aci un šķiet veiksmīgi uzdizainēti.

Šī diena bijusi īsteni sutīga, tādēļ šonakt izvēlos gulēt uz terases, veroties zvaigžņotajā debess jumā. Izraēlā reti kad ir apmācies.

Septītā diena ir ceļojuma beigu diena jeb mājās braukšanas diena. Iespaidīgā gaisa mitruma dēļ ap pieciem no rīta pamostos, lai secinātu, ka man apkārt viss ir slapjš – nopietna rīta rasa. Līdz celšanās brīdim daudz negrozos, lai paliktu uz vienīgās sausās matrača vietas. Pat palags, ar ko apsedzos, ir mitrs.

Izraēlas mājas pametam ap 9 no rīta – gara diena priekšā, zinot, ka Latvijā nosēdīsimies īsi pirms pusnakts. Ņemam vērā ieteikumu lidostā ierasties vismaz 3 stundas pirms izlidošanas – tas nepieciešams, lai paspētu iziet nopietnās drošības pārbaudes.

2012-10-17_09

Vispirms aizlidot gribošie ļaudis nonāk vienā garā rindā uz pirmo drošības pārbaudi. Te tiek noņemtas pases, uzdoti dažādi jautājumi (ko darīji, kāpēc atbrauci, kur dzīvoji, ko ved somā utt.). Vairākas reizes tiek pārprasīts, kā nedēļu varēja iztikt tikai ar rokas bagāžu un kur ir lielais koferis. Izskatās, ka pilnīgi katra ceļotāja somas tiek izgrieztas otrādi.  Par brīnumu mūsējās netiek caurlūkotas. Pēc sarunas ar jau trešo pēc kārtas nopratinātāju un pases tiek uzlīmēta dzeltena uzlīme un var doties pie ‘check-in’ galda saņemt ‘boarding pass’. Pasi pa ceļam uzrādīt paprasa vēl vismaz reizes piecas. Nākamā ir lidostās ierastā drošības pārbaude. Nopriecājamies, kad redzam, ka mūs aizsūta uz īsāko rindu. Tikai pēc mirkļa saprotu, ka dzeltenās uzlīmes nonāk šeit, lai vismaz vienu reizi katra soma būtu izošņāta. Garajā rindā nonāk tie, kam baltās uzlīmes jeb kam somas jau izgrieztas otrādi pirms reģistrēšanās. 

Veiksmīgi pārcietušas šķēršļu joslu lidostā, nonākam ērtā lidmašīnā, kas aizvizina Ukrainas virzienā, kur jūtu nepieciešamību nomainīt vasaras prikidu pret rudenīgāku; bet pēc tam jau ar airBaltic atgriežamies mājās. 

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

2 responses to “Apsolītā zeme – Izraēla. II daļa

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: