Pēc sudraba un personīgā rekorda dzenoties

Par Ozolniekiem runā kā par personīgo rekordu kaltuvi – gan plakanā trase, gan spirdzinošie rudens laika apstākļi, tāpat arī skrējēju sportiskās formas virsotne nereti tiek sasniegta rudenī – tas viss runā par labu šim apgalvojumam. Pagājušajā gadā Ozolnieku pusmaratonā izdevās izskriet savu labāko rezultātu pusmaratonā, tādēļ jau gada sākumā zināju, ka savu kārtējo rekordu mēģināšu atkal labot tieši tur.

Man labvēlīgi iekārtojās arī tas, ka “Ežu” komandas biedrs Edgars savu rekordu bija izskrējis Siguldā pirms nedēļas un vēlīgi piedāvāja savus tempa turētāja pakalpojumus Ozolniekos. Par piedāvājumu ļoti priecājos un nekavējos to pieņemt.

Photo_10

Domājot par mača stratēģiju, ilgi lauzīju galvu. No vienas puses biju diezgan sajūsmināta par komandas biedru personīgajiem Siguldā, kas uzcēla latiņu augstu un attiecīgi radīja vēlmi rādīt līdzvērtīgu sniegumu, taču no otras puses baidījos, ka 4 minūtes diez vai izdosies nomest no jūlijā izskrietā labākā rezultāta Liepājā (1:39:43). Papildus biju atgriezusies no nedēļu garas “treniņnometnes” Izraēlā, kur diezgan intensīvi nodevos fiziskajām aktivitātēm un vienlaikus lietoju ļoti veselīgu uzturu. Pētot tempa kalkulatoru, palieku pie domas skriet ar tempu 4:35, lai iekļautos 1:37, bet, ja pa ceļam jutīšu, ka iet tā lieta, tad mest nost sekundes no plānotā tempa.

Sacensību centrā tieku pie kaut kad vasarā pasūtītā Noskrien krekliņa – uzmērījusi to secinu, ka būs labs skriešanai, lai gan ir vien kādi +12 grādi. Krekliņā iekodēti dažādi spēka vārdi, kas noteikti trasē palīdzēs. Līdz ar to līdzi paņemtais mīļākais skriešanas krekliņš šoreiz paliek somā.

Uz starta līniju aizdodos viegli iesildošā riksītī (tā atrodas apmēram kilometru prom no sacensību centra un finiša), pārējie eži jau ir priekšā. Pēdējā plānu saskaņošana ar Edgaru. Saku, ka jāskrien uz 3:35, sākumā pirmo kilometru varbūt pat uz 3:40. Man katrā rokā pa želejai. 

Pusmaratons_20121021_-_026

Pavisam drīz atskan “Starts!” un sākam rauties uz priekšu. Kājas nesas kā trakas, mēģinu sabremzēties, bet ir pārāk laba lidojuma sajūta. Edgars drīz brīdina, ka skrienam uz 4:20. Man gribas tā arī turpināt. Saku Edgaram, ka zem 4:30 lai nelaiž. Pirmais aplis ir iedvesmas un spēka pilns, tā arī drāžamies vēja ātrumā tālāk. Kādā brīdī esam visi četri eži kopā. Sajūtos kā drošā mūrī, komandas vīriešu ieskauta.

P1018606size

Tā arī pirmo apli kopīgi pieveicam. Te arī pirmā padzeršanās. Edgars mani noinstruē skriet tālāk, viņš paņem tējiņas un mani panāk. Tēja ir ar cukuru un melnā, tādu kombināciju ikdienā nelietoju, bet te šķiet īsti vietā. Pamielojos ar vienu no želejām. Pēc tējas jau jūtu, ka piezogas tāds aizdomīgs grūtums. Otrais aplis tāds arī izrādās – grūts. Papildus arī vislēnākais no visiem četriem. Psiholoģiski arī ir grūti, jo vēl tik daudz jānoskrien. Viens no ežiem ir atpalicis, otrs aizgājis pa priekšu. Paliekam divatā. Ik pa brīdim saņemu bažīgu skatienu no sava ceļa biedra, no kā secinu, ka temps ir nokritis zem sākotnēji noteiktā. Zobus sakodusi, velku vien līdzi un domās ļoti gaidu otrā apļa beigas.

Pusmaratons_20121021_-_048

Tās arī kādreiz pienāk. Atkal tējiņa un neliela mundruma atgriešanās – puse ir jau pieveikta un palikusi vairs tikai otra puse. To uzreiz ir vieglāk sagremot. Izdodas nedaudz audzēt ātrumu. Trešā apļa vidū notiesāju otru želeju. Aplis lielākoties ir asfaltēts, bet viens neliels posms ir grantēts, kur arī temps vislēnākais un mazliet zem kājām jāskatās, lai nepakluptu aiz kādas bedres. Arī trešajam aplim pienāk beigas un jāiet ir pēdējā aplī. Tas priecē, bet mazliet tomēr vēl ir jāiztur. Kādā 17.kilometrā sajūtu kājās smagumu un atkal ir grūti. Notur apziņa, ka nu tiešām vairs tikai 4 kilometri atlikuši un ir jācīnās līdz galam. Kad atlikuši 2,5 km, Edgars saka, ka ir jānoķer Dzintars, kas visu laiku kā tāds motivators ir bijis tepat acu priekšā. Uzsāku savu garāko sprintu un ātrākos kilometrus šajā mačā. 

Finišēju sešas sekundes pēc Dzintara ar laiku 1:34:15. Saņemu maču piemiņas medaļu no mūsu olimpietes Daces Linas. Rezultāts pārspēj jebkuras manas klusākās cerības. Vai to maz ir iespējams vēl uzlabot? Vienlaikus tā ir pirmā vieta vecuma grupā un otrā vieta dāmu kopvērtējumā.

Dsc_0029

Pēc mača pa taisno izturīgākie dodas izpeldēties uz Ozolnieku dīķi. Skaists, pat grandiozs sezonas noslēgums. Par to var vēl ilgi priecāties, sildot kauliņus organizatoru sarūpētajā pirtiņā un svētku aliņu baudot turpat “Mekā”.

Statistikai pusīšu, kas skrietas sacensību režīmā, rezultāti šogad:

1) LSC pusmaratons 06.04. – 1:46:38

2) Rīgas pusmaratons 29.04. – 1:50:53

3) Nordea Rīgas pusmaratons 20.05. – 1:44:05

4) Liepājas pusmaratons 15.07 – 1:39:43

5) Ozolnieku pusmaratons 21.10. – 1:34:15

 

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

6 responses to “Pēc sudraba un personīgā rekorda dzenoties

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: