Maisam gals ir vaļā

Man pat prātā nenāca, ka pa ziemu kājas būs tik nocietušās pēc kādas ātrākas izkustēšanās sacensībās, ka aprīļa pirmo nedēļu dīžāties dīžāsies tīksmās Rēzeknes pusmaratona gaidās. Galīgi neiepriecināja laika apstākļi, kas plosījās šajā nedēļā. Piektdienas vakarā zemi apklāja ievērojama sniega sega. Atlika vien cerēt, ka līdz nākamajai dienai trase būs tīra un atkususi.

Šie mači savā ziņā bija īpaši ar to, ka Ežu komanda pirmo reizi devās kopā vienā transporta līdzeklī. Ņemot vērā to, ka mūsu rindas neilgi pirms Rēzeknes pusītes bija papildinājuši divi jauni eži – Linda un Jurģis – pāris dienas pirms sacensībām uzrīkojām klases vakaru jeb sapazīšanās koptreniņu un izkarsēšanos pirtī. Līdz ar to omulīgajā transporta līdzeklī sakāpām, iztikuši bez mulsuma pilnām klusuma pauzēm. Jokos un priekos turpceļš paskrēja nemanot.

Rēzekne sagaidīja, sniegā satinusies. Iebraucām gana laicīgi, lai bez stresa tiktu pie starta numuriem, pārģērbtos un vēl arī iesildītos. Distance izkārtota 5 apļos, tas būs kas jauns, jo parasti esmu radusi pie ne vairāk 4 apļiem. Atmosfēra ir spridzīga un priecīga, daudz pazīstamu seju un pakaušu. Starta koridorā ir diezgan spiedīgi, jo kopā startē vairāku distanču dalībnieki. Līdz ar to pēc starta šāviena atskanēšanas pirmā minūte paiet, lēnām un uzmanīgi laipojot starp skrējējiem. Pavisam drīz jau pūlis mazliet izretojas un var sākt tesienu (© Edgars).

Image

Cimdi jau nomesti, rāpjamies augšā trakajā kalniņā.

Garminu piemirsu uzlikt uz rokas, tādēļ varu vien minēt, kāds ir mans temps. Šķiet, ka viegls, jo raiti iet uz priekšu, aizelsienu nejūt. Redzu Matīsa muguru, gribas viņu noķert un papļāpāt. Kustība drīz pagriežas par 180 grādiem un sākas skrējiens pretī pārējiem. Patīk šādi momenti, jo tad prāts ir tik aizņemts ar pretīm skrienošo pētīšanu, ka nereti aizmirstas piezadzies grūtums. Drīz jau apmēram puskilometra garumā ripinām lejā upes virzienā, ļoti labs ātrums. Matīss aizmūk nenoķerts. Atkal reversā kustība. Prieks. Apgriešanās un pavisam drīz atklāsme, ka kalniņā ir arī jāuzripo augšā. Tas nebūt nav viegli – un vēl tādas būs 4 reizes. Beigu beigās vissmagākā izrādīsies tieši ceturtā reize, jo pavilkt kājas grūti, bet vēl arī domas par to, ka vēl vienu reizi tas būs jāpaveic. Kā saldēdienu sagaidu katru iespēju paskriet pa plakni vai lejup, lai iekrātu spēkus kārtējam augšupceļam. Skrējēju secība, ko vērot reversajos pretskrējienus apļos īpaši nemainās, var teikt, ka zināmā mērā iestājas rutīna, kad zinu, kuru ieraudzīšu nākamo. Kopš paša sākuma uz papēžiem min Mafija, kas neļāva atslābt ne uz mirkli.

Gaitā

Gaitā

Aplis aiz apļa. Kādā trešajā aplī priecē divas dāmas, ko izdodas apdzīt. Ātrākais kilometrs kārtējo reizi aplī izrādās gleznainajā skrējienā gar upi lejup. Lēnākais, protams, tas pats atpakaļ. Iet diezgan grūti un saprotu, ka sākumu esmu pārķērusi. Vēlāk, pētot apļu splitus, izrādās, ka apļi skrieti tomēr diezgan līdzīgi. Pēdējā aplī cenšos koncentrēties un spiest, kas vēl izspiežams. Piemetas pagalam negaidītas vēdergraizes. Ne pa kam nevēlos mest nost tempu, tādēļ sakostiem zobiem jāiet tik uz priekšu. Kas gan vairs atlicis. Pienāk pēdējais dramatiskais kāpums. Sažņaudzu arī dūres un duru uz priekšu. Mana ēna iet man pa priekšu un es neatrauju no tās acis, bažoties ieraudzīt kādu citu ēnu man pietuvojamies. Tā tomēr nenotiek un finišēju nosacītā vientulībā ar laiku 1:35:12.

Priecīgs finišētājs

Priecīgs finišētājs

Finišā tiek saņemta medaļa, roze, folija sedziņa. Viss šķiet pasakaini. Tā sajūta, kas pārņem, šķērsojot finiša līniju un pavada atlikušo dienu, ir kaut kas narkotisks. Edgars jau ir priekšā, bet pavisam drīz finišā ieripo arī pārējie eži viens pēc otra. Seko atsildīšanās, sniega pelde, pārģērbšanās un tradicionālā putra. Ejam lūkot apbalvošanu, kur arī man tiek tas gods paspiest roku pirmajai un otrajai vietai vecuma grupā.

Image

Sarokojos ar Daci un Santu.

Pa ceļam uz mājām uzkāpjam Mākoņkalnā, no kura paveras burvīgs skats uz Rāznas ezeru. Tas nebūt nav tik viegli, jo vietām izskatās, ka sniegs ir līdz padusēm.

Image

Brienam lejā no Mākoņkalna

Image

Kāds, kurš pikojās, tiek kopīgiem spēkiem iemīcīts sniegā.Image

Paveikuši šo pēdējo misiju, dodamies Rīgas virzienā, lai izklīstu pa mājām. Ar Lindu dziedam līdzi it visam, kas skan radio. Klausītāju iemīļotākais gabals izrādījās dziesma Ken lī ar piedziedājumu dū-bīī  du-bi-dabi-daučjūūūūuu.

Nu ko, tiekamies Biķerniekos?

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

One response to “Maisam gals ir vaļā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: