Dari to ar sirdi

Tieši tādas pārdomas izraisīja komandas biedra Jurģa publicētais bloga  ieraksts par skriešanu pēc pulsa plāna. Aizdomājos par to, ka vairākās pēdējās sacensībās sevi nemaz neesmu centusies apgrūtināt ar pulsometra uzlikšanu. Būtiska informācija par to, kā šādā slodzē darbojas mana sirds, ir tikusi ignorēta. Nolēmu kaut ko šajā sakarā mainīt un vairāk darīt “ar sirdi”.

Burtiski trīs dienas pirms Liepājas pusmaratona man var teikt uzdāvināja dalību šajā pasākumā. Vakarā izskrēju labu treniņu, kur 6 kilometrus pieveicu ar vidējo ātrumu 4′:15″, puse no tiem izteiktā pretvējā. Not bad. Divas dienas pirms pasākuma sāku meklēt transporta iespējas, kas pēc piektajā piegājienā vainagojās panākumiem. Plāns ir gaužām skaidrs – skriešu pēc pulsa, pirmajā aplī nelaidīšu pāri 170, pēc tam jau redzēs.🙂 Liepājā ir tikai 3 apļi, kas sakrīt ar manu iemīļoto distances dalīšanas paņēmienu – trīs trešdaļās, no kurām parasti otro trešdaļu uzskatu par visgrūtāko. Ievads gatavs, turpinājums sekos pēc pāris dienām.

Iepriekšējā diena pirms sacensībām ir mierīga un pa ilgiem laikiem ir tāda laba sajūta par gaidāmo skrējienu. Mana iecere – izbaudīt skrējienu – ļaus vērot apkārtni, sveicināties ar pazīstamajiem domubiedriem, vērot blakusskrējēja soli un prātuļot, kurš no mums pirmais pametīs otru. Tas man patīk, jo pēdējos skrējienus biju nepelnīti aizmirsusi par to, kā tas ir – skrējienu izbaudīt. Priecē arī laika prognoze – viegli apmācies ar vieglu lietutiņu šad un tad dienas garumā. To, ka sacensībās neesmu karstuma mīlis, esmu sapratusi.

Par spīti neskaitāmajām ceļa remonta vietām (tomēr saskaitāmām, bija kādas 6 vai 7), Liepājā ieradāmies raiti, paspējām gan numurus izņemt, gan kopbildē iespraukties. Pārējie jau gatavi, mums dažiem vēl uz mašīnu sapucēties jāaizdodas. Te nu gan pamanu, ka laiks ir sarucis līdz minimumam un ir jāizdara būtiska izvēle starp wc apmeklējumu un iesildīšanos. Pasākumus izveicu apvienošanas kārtā un burtiski pēdējā minūtē iespraucos starp skrējējiem, kas sastājušies uz starta līnijas. Dikti uz priekšu nelaužos, līdz ar to paiet 17 sekundes, līdz šķērsoju starta līniju.

Pirmajā aplī izbaudīju rakstura pārbaudi – protams, ka bija liela vēlēšanās kustināt kājas mazliet ātrāk, nekā tas tika darīts, tomēr turēju sevi rāmjos un rātni sekoju pulsa rādītājiem. Augstāk par 174 neuzkāpa. Skrēju ļoti relaksēti, priecājos par pretī skrienošajiem, māju ar roku, kniksēju, būtu gatava arī kādu kūleni uzmest aiz lielajiem priekiem par vieglo soli. Ar baudu vēroju apkārtni un pārējos skrējējus. Ļoti patika apendikss, kur viens otram brīdi var paskriet pretī. Kamēr lūkojies citos, par skriešanu nav laika pat domāt.

1077091_527813773952920_73112662_o

Kāds pulss?

Otrajā aplī iegāju tikpat raiti, bet ar lēmumu pulsu maķenīt laist uz augšu. Turēju apmēram līdz 177 – 178. Joprojām viss notiek jauki un pūkaini. Ap 10 kilometru īsi pirms apendiksa pamanu pazīstamu meitenes muguru – apbalvošanā sazīmēju, ka tā ir Santa no Maratona kluba. Ātra dāma, vienmēr man bijusi priekšā. Šī mirkļa skurbinātu zaudēju galvu un sāku savu tesienu, aizmirstot par pulsiem un visu pārējo. Attiecīgi sacensību otrā daļa man jau bija grūtāka un mazāk baudāma – jāvaktē aizmugure, jo nebiju ar mieru vairs nevienu dāmu laist garām.

Trešais aplis fiziski pats grūtākais, bet morāli vieglāks – kā nekā finiša garša jau gandrīz mutē (varbūt asins garša?). Noņemot nost 17 sekundes, ko mīcījos līdz starta līnijai, ieguvu rezultātu 1:34:58. Sezonas labākais rezultāts un arīdzan PB, ja neskaitām pagājušā gada Ozolniekus (strīdas tak nemitīgi, vai trase ir 21,0975m gara vai nav, mans Garmins nekad nav uzmērījis pat 21km). Kā balva nāca plunčāšanās jūriņā ar milzīgiem viļņiem. Fooorši.🙂

1074740_527838753950422_854187992_o

Kam gan nepatīk saņemt dāvanas🙂

Patīkams pārsteigums arīdzan bija iegūtā otrā vieta vecuma grupā. Tieši pirms gada Liepājā saņēmu savu pirmo pjedestālu “Skrien Latvija” ietvaros, ko – tiesa – neapmeklēju, jo man ne prātā nenāca, ka kas tāds varētu piemeklēt jelkad arī mani. Tanī brīdī bezrūpīgi plunčājos jūriņā un pjedestāls iztika bez manis.

Nākamais starts Kuldīgā. Cerot uz bezdievīgu karstumu, jāatceras paņemt līdzi pulsometru un nepazaudēt veselo saprātu kādā no trases līkumiem.

Uz saskriešanos!

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

2 responses to “Dari to ar sirdi

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: