Piedzīvojuma garša Rīgā

Image

Finiša smaids

It kā šogad, par sportisko sezonu prātojot, nolēmu, ka xrace īsti neierakstās jau tā pārbagātajā sacensību kalendārā, tomēr, Rīgas posmam tuvojoties, sākās neliela mandrāža un pārdomas, līdz nejaušie izteikumi komandas biedrenēm, vai tad šoreiz tiešām nepiedalīsimies, rezultējās tajā, ka dāmu komanda “Zāģis III” 17.augustā stājās uz xrace Rīgas posma starta līnijas. Apsveikumi un apbrīna, manu mīļo lasītāj, ja pēc pirmā teikuma izlasīšanas esi nolēmis turpināt. 

Pāris nedēļas pirms starta nolēmu atsvaidzināt jau tā vājās orientēšanās iemaņas kādā no Magnēta kārtām. Gāja kā pa celmiem un arī trijās priedēs maldījos, bet man pašai šķita, ka ar to ir pietiekami, lai pieburtu veiksmi un izdošanos gaidāmajās piedzīvojumu sacensībās jeb visas cerības uz to, ka nebūs detalizēts kāpu reljefs orientēšanās uzdevumā.

Sacensību rītā laiski ripinos uz velo centra virzienā. Paliels izaicinājums izrādās nokļūšana veloparkā uz veloceliņa pie Dzelzceļa tilta, ja ierodies no 13.janvāra puses. Cik novēroju, visiem mēģinātājiem Krasta ielu izdevās šķērsot bez starpgadījumiem. Atšķirībā no pirmās reizes, kad pirmo reizi pirms pāris gadiem aizsāku savas xracistes gaitas, ir saradušās diezgan daudz pazīstamas sejas – toreiz zināju vien savus komandas biedrus. Sagaidu abas sabiedrotās, atstājam velo te un ar tramvaju (neies tak tērēt spēkus) braucam uz starta vietu pie Kongresu nama. 

Starta uzdevumā tiekam sadalītas – man jāskrien pakaļ aploksnei un jāatgādā tā pārējām komandas biedrenēm. Jātirgojas ar citām komandām – jādabū viena masta 3 kārtis, mūsu rīcībā ir 4 dažādas. Kad tas izdarīts, var apmaiņā pret šīm kārtīm saņemt šīs dienas posma kartes. Uzdevums izrādās varen grūts, rindā pēc kartēm iestājamies vienas no pēdējām. Neesam biznesmenes un sarunas arīdzan nemākam vest. Tālāk neliels orientēšanās pasākums ar matemātisku darbību izpildīšanu. Tā beigās sadalāmies, jo katrai jāskrien pēc citiem punktiem, lai galā tiktos veloparkā. Man netālu no Pulvertorņa ir jāatzīmēs vietā ar apzīmējumu “blondīne ar lietussargu”. Skrienot turp, lauzu galvu, kas tas par objektu un kā to neesmu pamanījusi savās gaitās pa Vecrīgu. Blondīne izrādās pavisam īsta un atzīmēšanās staciju viņa tur rokā. Tālāk skrienu uz Zinātņu akadēmiju, tur  parkā ir nākamais punkts, pēc tam teciņiem vien caur tirgu, Spīķeriem, caur jauno gājēju tuneli zem Krasta ielas uz veloparku. 

Image

Ripojam, ripojam

No veloparka dodamies tālāk uz Maskačku, kur mūs gaida foto orientēšanās posms uz velo. Jāatrod vairāki nobildēti objekti un jāpiefiksē informācija uz tiem. Tā kā rajonu nedaudz pārzinu, izlaižam vairākus pagriezienus veloleģendā, lai uzreiz nonāktu īstajā vietā.

Image

Veloparkā

Pēc tam ceļš ved uz Zaķusalu, pa ceļam jānoskaidro, kurš no grafiti uzzīmēts uz Salu tilta gājēju celiņa sienas. Zaķusalā orientēšanās ar kājām, vien jāatšifrē punktu apmeklēšanas secība pēc iegūtajām vērtībām fotoorientēšanās laikā, kā arī jāizvēlas 1 no 4 iespējamajiem maršrutiem. Pa ceļam atrodam bagātīgus smiltsērkšķu krūmus. Uz priekšu iet diezgan raiti.

Image

Pūt vējiņi, dzen laiviņu, ptū – rukā airīti, dzen laiviņu!

Nākamās ir laivas, uzdevums gaužām vienkārš – jāapceļo Baltijas jūras valstis (atzīmēšanās punkti). Sanāk celties pāri Daugavai. Tur nedaudz atsvaidzinām ģeogrāfijas zināšanas un secinām, ka Norvēģija tomēr nav pie Baltijas jūras. Atpakaļceļā ceļu nošķērso kuģītis Vecrīga, nedaudz jāpiestāj un jāpalaiž tas garām. Prieks, ka beidzot airēšana mums sokās gana gludi un iztiekam bez iepriekš ierastajiem zigzagiem. Vismaz kāds progress. Atkal lecam virsū velo un gāžam uz blakus esošo Lucavsalu.

Image

Mols

Elīnai tiek interesants punkts uz mola, kur pa ceļam sanāk pazust zem ūdens, es rāpjos ne bez izpalīdzīga vīriešu komandas biedra atbalsta pēc punkta 4m augstumā. Kamēr to paņemu, dāmas ir klāt un palīdz man tikt lejā. Teorētiski te varējām sadalīties un kāda doties uz tālākajiem uzdevumiem, kur jānoskaidro informācija dziļāk salā, bet nolemjam, ka kopā tak jautrāk. Tiek saskaitīti mietiņi virs upītes, atrasta dārza tualetes izmēra “valdes ēka” ar vajadzīgo uzrakstu un varam gāzt tālāk uz virvju posmu otrā Lucavsalas galā. Lai gan ir bijušas iespējas (neizmantotas) savas iemaņas nedaudz uzlabot, ar virvēm diez ko nedraudzējos. Man neizskaidrojamu spēku vadīta uzņemos iniciatīvu un dodos uz grūtāko virvju uzdevumu. Nomokos ne pa jokam, Zita jau izpeldējusies, nāk morāli atbalstīt.

Image

Peldētāja Zuzanna🙂

Ar Elīnu gandrīz vienlaikus tiekam nost no virvju uzdevuma.

Image

Virves. Kaut kāds ārprāts.

Dodamies tālāk pa Daugavas kreiso krastu virzienā jau uz finišu. Pa ceļam vēl ir jāatrisina viens matemātikas uzdevums, jāatzīmējas pie Saules akmens un var doties pretīm uzvarošām beigām. Tās sanāk nedaudz augstāk kā parasti, bet arī tas, lai gan dažam labam ir jāpaskatās acīs bailēm no augstuma, tiek sekmīgi izdarīts. 

Image

Kaut kur augstu, augstu gaisā. Es jau esmu pāri.

 

Rezumē – lieliski pavadīta diena, nekur neapmaldījāmies, ne reizi nesastrīdējāmies un nesakāvāmies, visu izdarījām kā nākas un nopelnījām vien vienu soda minūti par to, ka sekundi par ātru atzīmējāmies punktā, kurā bija laika kontroles uzdevums. Dienas odziņa vēl sekoja vakarā, kad aizdevos uz Summertime festivāla koncertu, kur laikā ausis mielojās ar gardu džezu.

Image

Summertime

 

Rīgas svētki izdevušies uz urrā!🙂

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: