Jēkabam pa pēdām, 1. un 2.diena

Ar pārgājieniem esmu draudzīgās attiecībās jau ilgākus gadus. Vēl pavisam nedaudz ir atlicis, lai kopā ar domubiedrenēm būtu noieta Latvijas jūras robeža. Tāpat jau ilgāku laiku pētīju dažādus citzemju staigāšanas maršrutus ar domu, ka tā diena noteikti pienāks, kad pastaigāšos arī ārpus Latvijas. Tā diena pienāca īsi pirms Lieldienām, kad devos savā Santjago ceļā.

Image

Kapela okeāna krastā

 

Tas ir ļoti populārs svētceļnieku vidū jebkurā gadalaikā un gājiena mērķis ir Santjago katedrāle Spānijas ziemeļrietumu pilsētā Santiago de Compostella. Svētais Jēkabs ir bijis viens no 12 Jēzus mācekļiem un oriģināli viņam ir saistība ar aptuveni 800km garo franču ceļu, taču laika gaitā ir izveidojušies neskaitāmi maršruti no dažādām starta vietām, kuras visas vieno kopīgais galamērķis. Svētceļnieki idejiski vispār var piecelties no savas gultas, sakrāmēt mugursomu un startēt no savas mītnes.

Plānā ir Portugāles ceļa daļa ar starta punktu Porto. Puse no maršruta ved gar Atlantijas okeānu un jāiet pa Portugāli, savukārt pēc iesoļošanas Spānijā ceļš no okeāna aizvirzās iekšzemē Santjago virzienā. Svaru kausā par labu Portugāles ceļam nospēlēja arī tā salīdzinoši nelielā popularitāte un attiecīgi nosacīta vientulība. Manā gadījumā galvenā vēlme bija piedzīvot garīgas atklāsmes, beidzot atrast atbildes uz pāris jautājumiem, iepazīt mazliet vairāk sevi un apskatīt gabaliņu no abām valstīm, kurās vēl ne reizi nebiju bijusi.

Ceļu lielākoties ejam divatā, bet šeit centīšos atspoguļot tieši savus novērojumus un iespaidus.

16.04., pirmā ceļojuma diena

Izlidošanas diena. Rīta pusē jūtu nelielu stresu, nav atlicis pārāk daudz laika, bet vel neesmu pat izlēmusi, ar kuru somu braukt. Izšķiršanās ir starp vieglāku somu, bet bez gurnu un krūšu jostas, un starp smagāku, bet ar jostām.

Laiks kā vienmēr pirms svarīgām lietām paskrien nemanot, rīta skrējiens tiek apvienots ar pasta un Drogu apmeklējumu. Pastā pēc mēneša ilgas klejošanas pa pasauli beidzot ieradušās saulesbrilles (bingo!), bet Drogās jaieskrien pēc pudelītēm, kur var sapildīt nepieciešamos šķidrumus un ņemt rokas bagāžā. Kā vēlāk izrādīsies, pudelītes ir pēdējie štrunti, jo šķidrumu sevī iekšā īsti netur. Veselais saprāts uzvar un izvēlos smagāko somu. Oi, kā lences palīdzēs garajos kilometros! Stundu pirms izbraukšanas sakrāmēju somu, atsakos no pāris lietām, kas varētu arī nebūt vajadzīgas. Nosveru somu – savi pieci kilogrami uz muguras būs jāstaipa. Plus vēl ūdens.
Nepagūstu ne attapties, kad esmu jau lidostā. Tur – Tavu brīnumu – uzskrienu virsū Ivetai ar Annu, kas dodas Lieldienu brīvdienās uz Norvēģiju. Nesatiec cilvēku gadu un lidosta ir tā vieta, kur nejauši satikties.
Lidojums ir knapas 2h garš, milzīgā Frankfurtes lidosta, kurā jāpavada 5h, ir diezgan garlaicīga. Izklaidējos, lasot jaunāko Maratona žurnālu. Neilgi pirms kāpšanas uz klāja lidojumam uz Porto personāls sāk meklēt lieko, kas piekritīs nelidot, jo ir tā sagadījies, ka uz reisu nopārdots pārāk daudz biļešu.

Ierašanās Porto ir pavēlu, tur sagaida vasarīgi silts vakars. Vēl pēdējā nakts pirms lielā piedzīvojuma sākšanās. Ceļam kopumā ir uzlikta milzu atbildība, man ir būtiski jautājumi, uz kuriem vēlos noskaidrot atbildes. Katras dienas izskaņā vēlos darināt kādu secinājumu vai apspēlēt kādu būtisku tēmu, tomēr sev apsolos daudz nepārdzīvot, ja neko nesecināšu.

17.04.
Rīts hostelī liecina par to, ka būs karsta diena. Sen kas tāds nav piedzīvots. Iepriecinu muguru ar vingrojumiem, brokastīs notiesāju svaigus augļus, iegādātus tepat stūra veikalā, veļu mugurā ceļa somu un dodamies katedrāles virzienā. Katedrāle ir ceļa sākums, tur var tikt pie pilgrima pases, kas, ceļa gaitā sapildīta ar zīmogiem, apliecinās, ka ir pieveikts svētceļojums un būs pamats apliecības izsniegšanai, kā arī apliecinās pilgrima statusu dažādu atlaižu saņemšanai. Kā izrādās, ir trīs varianti ceļa pieveikšanai – kājām, ar velo un uz zirga. Kopā ar pasēm tiek piedāvāts potenciālo naktsmītņu saraksts, ko, mirkli šaubījusies, nofotogrāfēju telefonā. Ja nu tiešām noder.

Ir zaļā ceturtdiena un plkst 10 tiek plānota mise. Tās laikā katedrāle piebirst pilna ar simtiem svēto tēvu baltos talāros. Skats un sajūtas grandiozas. Pēc mises atpakaļceļa vairs nav un, sekojot dzeltenajām bultām, sākas mans portugāļu camino.

Image

Pa kreisi – Santjago, pa labi – Fatima

Image

Porto ainiņa

Image

Porto ieliņa

Tas vijas lejup no kalna pa šaurām ieliņām Douro upes krasta virzienā. Ceļš vedīs gar krastu līdz Atlantijas okeānam, pēc tam gar okeānu tik uz priekšu. Ceļu norādes ir jau pieminētās dzeltenas bultiņas un Sv. Jēkaba simbols – jūras gliemežnīca, svētceļnieku zīme jau kopš viduslaikiem. Spīd sirsnīga saulīte, taču kārtīgs latvietis neķēpājas ar pretiedeguma krēmiem, bet gan varonīgi stājas pretī grūtībām ar sarkanu vienu pusi sejas un vēl šādiem tādiem miesas laukumiem.

Image

Makšķernieki

Vēl Porto būdami, atrodam lielisku veģetāro vietu, kur ieturēt maltīti – Casa da Horta. Pusdienu piedāvājums maksā 5,50 EUR un tā ir iespēja ļoti labi paēst. Aprunājoties ar viesmīli, noskaidrojas, ka šeit strādā arī divas latvietes. Ne šodien. Pateikušies par gardo maltīti, turpinām ceļu.

Image

Otrpus upei

Image

Pa ceļam

Iziešana no Porto no vienas puses nav pārāk gleznaina, caur industriāliem rajoniem, no otras puses – gar okeāna krastu ir sadarināti koka gājēju celiņi. Iešana pa tiem ir ērta un patīkama. Klinšainais okeāna krasts, kas brīžam paisumā, brīžam bēgumā, lieliski līdzsvaro industriālos pilsētas skatus.

Image

Okeāns

Kādā no atpūtas pauzēm, gulšņājot uz soliņa okeāna krastā, nez kādā sakarā, laikam apspriežot somu saturus, nonākam pie secinājuma, ka mums ir striķis un ziepes. Mani tas ārkārtīgi sasmīdina un smejos kā kutināta. Pirmo reizi dzīvē mērcēju kājas okeānā. Skaistākais dienas moments, nedaudz meditatīvi ir vērot, kā vilnis, apskalojis kājas, atplūst atpakaļ okeānā, līdzi velkot smiltiņas un maziņos akmentiņus. Pēdas kut. Šajā dienā jāiziet cauri Smaržīgākajam un Pie*irstākajam parciņam. Pirmajā pumpuri saplīsuši un viss vienos ziedos, smaržo pēc svaigi pļautas zāles, otrais ir pēcāk, kad ļoti gribas kaut kur zālē atgulties un atpūsties, taču tur tas neizdosies minētā iemesla dēļ. Portugāļiem pilsētās ir maz zālienu, laikam tādēļ nav nekas neparasts ielas vidū redzēt suņa kaku. Tā kā šis parks acīmredzot ir viena no retajām zaļajām zonām šajā pilsētelē, tad tur tiek staidzināti visi pilsētas suņi, tik aiz viņiem neviens neko nesavāc.

Pa ceļam nākas secināt, ka fotoaparātam ir izbeigusies baterija un ka lādētājs nav līdzi paņēmies, kā arī kādā no mazpilsētas tūrisma centriem noskaidroju, kur varētu pārlaist pirmās gājiena dienas nakti – jātiek līdz Lavrai un tur kalna galā jāmeklē kempings. Parciņā atlaisties nedabūjuši, organizējam atpūtu uz soliņa okeāna krastā. Pret vakaru tiek sasniegts kempings un no tā novērots burvīgs saulriets okeānā. Kempingā pilgrimiem atlaide – par bungalo 44 EUR vērtībā jāšķiras vien no 16 EUR. Nevar neizmantot bungalo priekšrocību – virtuvīti, kur pagatavot gardas vakariņas, un tad jau arī laiks doties pie miera un atjaunoties pirms turpmākā ceļa.

Image

Dažas no daudzajām laivām

Image

Tilts pār Douro upi

Image

Saulriets okeānā

Bilancē ir 25 noieti kilometri. Šodienas tēma – atkarība no atzinības. Nesen secināju, ka pašnovērtējumu un motivāciju daudz ko darīt ietekmē apkārtējo novērtējums. Es teiktu, ka pat pārāk daudz. Tagad, kad šo apzinos, vēlos saprast, kas vel mani varētu motivēt un atrast veselīgākus iemeslus tam, ko daru vai kā jūtos.

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: