Jēkabam pa pēdām, 3. un 4.diena

18.04., trešā diena
Diena ir samākusies un nedaudz mitra, rasina viegls lietutiņš. Mūsu nodegušie ģīmji ir varen priecīgi par to. Mazāks prieks ir par vakar izmazgātajām drēbēm, kas nav paguvušas izžūt. Zeķes un veļa tiek iestiprinātas somas lencēs, bet krekliņš pārmests pāri somai. Kamēr ceļinieks iet, tikmēr drēbes lai žūst. Agras brokastis un agrs starts.

20140512-230532.jpg

Atskats uz kalnu ar kempingu

20140512-231013.jpg

I see faces

Nogājuši 10km, meklējam pēc piemērotas vietas, kur atpūsties un ieturēties. Līdz šim par ēdienu nevar sūdzēties – šoreiz pusdienās pašu gatavotas pupiņas ar tomātu-sīpolu-ķiploku mērci. Es īstenoju ilgi briedinātu vēlmi nopeldēties okeānā. Lai gan sākotnēji ūdens šķiet auksts, noņemos pa to ilgāku brīdi. Ak, to maza bērna prieku! Vietējie vīri, hidras uztērpuši, kaut ko klinšainajā ūdenī medī.

20140512-231047.jpg

Klinšu zvejnieki

Izklaudzinājuši pie vairāku baznīcu durvīm, nonākam pie secinājuma, ka te neviens zīmogu nespiedīs. La Condā beidzot ieraugu pirmo pilgrimu! Tas ir diezgan pajauns puisis vārdā Andreass no Austrijas.

 

20140512-231135.jpg

Flīzīšu raksti

20140512-231205.jpg

Ciema ainiņa

Drīz vien nonākam Povoa De Varzim, lai konstatētu, ka piezīmēs ierakstītās naktsmājas atrodas 10km attālajā miestā prom no okeāna. Nav vairs spēka nekur vilkties, sākam drudžaini meklēt palikšanas variantus. Variantu nav. Tad atceros par lapiņu ar naktsmājām, ko nobildēju Porto katedrālē. Laiks iemest aci tur. Un ir! Kaut kāda ugunsdzēsēju biedrība divu ielu attālumā. Nonākam tur, bet šie sūta vēl divas mājas tālāk. Tik tālu netiekam, atrodam istabiņu pa ceļam.

20140512-231111.jpg

Ietvei gals

Esmu kādu laiku nocietusies pēc skrējiena, tam ir pienācis laiks, pie tam izdodas varen raitā solī – laikam somas neesamība pie vainas. Portugāļi ir čakli skrējēji. Īpaši lielā blīvumā šie novērojami uz celiņa gar okeānu. Un tie nav vis tur šādi tādi džogeri, bet gan kārtīgi tempo runneri.

Interesanta lieta šeit Portugāles pilsētiņās ir tādi kā vīriešu klubiņi, kur veči sanāk kopā, sit kārtis, dzer alu, uzpīpē un paskatās futbolu. Paliek jautājums, ko pa šo laiku dara ciema daiļavas.

20140512-232314.jpg

Neprecētie Villa do Conda zvejnieki

Tripadvisor palīdz izvēlēties vakariņu vietu. Vīns te ir tik lēts, ka viņi ar glāzēm neķēpājas – var pasūtīt pusi vai arī veselu pudeli. Pa ceļam, pastaigājoties uz pludmali, atrodam auberģi, uz ko sūtīja bombeirosi, tīri simpātiska paskata no ārpuses, bet ko nu vairs.
Pēc atgriešanās mītnē nokāpju pa kāpnēm pagalmā papētīt, kas tur labs. Ieeju smaržīgā dārzā, no kura aizraidu debesīs savas pateicības par šodienu. Gar žogmali aizzogas ziņkārīgs minka.
Noieti 19 kilometri. Šodienas atziņa ir aizlienēta no kāda nesen apmeklēta pasākuma. Tev ir tas, ko tu dod man – tā atziņa skan oriģinālā, taču papildus niansi iegūst arī apvērstā veidā – man ir tas, ko dodu citiem. Jebko, ko piedzīvojam, esam izpelnījušies, palūguši vai kā citādi pieprasījuši kādam tur augšā vai lejā. Ja ir vēlēšanās pēc pārmaiņām, tās var īstenot, sākot ar izmaiņām sevī.
Vareni.

19.04. , ceturtā diena.
Naktī pamostos no sirēnām, kas kauc mežonīgā skaļumā kaut kur tepat.  Vājprātīgs izbīlis, paverot durvis, šķiet, ka redzu dūmus. Fiksi sāku ģērbties, līdz tiek secināts, ka nekas šeit tomēr nedeg. Acīmredzot kaut kur pilsētā ir ugunsgrēks, sirēna sasauca brīvprātīgos bombeiros, kas drīz vien aizdevās naktī cīnīties ar ugunsnelaimi. Ok, var līst atpakaļ gultā.

IMG_2549

Pilsētas idille

Rīta dubls nr.2 iesākas ar vingrošanu. Plecos jūtams stīvums no mugursomas staipīšanas. Tā nemaz tik smaga nav – vien kādi 5 kg, bet kreisais plecs mēdz sāpēt.
Pametot viesmīlīgās telpas, mēģinām no večuka, kas atnācis pēc atslēgām, izdabūt, kam par godu naktī bija tāds troliņš. Saliekot kopā viņa stāstīto portugāļu valodā un mūsu portugāļu valodas zināšanas, top skaidrs, ka pilsētas vadība palaida sirēnas nakts vidū par godu Lieldienu procesijai un lai visi pilsētas iedzīvotāji var pagūt uz to palūkoties. Ticami? Principā var brīvi saprasties par jebkuru tēmu, nezinot valodu.🙂 Izmēģinām laimi pāris baznīcās un jau pieminētajā auberģī, lai aplaimotu savu pilgrimu pasi ar zīmogiem, bet nesekmējas.

IMG_2538

Uzticamais sabiedrotais – bulta

Dodamies palēnām prom no pilsētas, paķerot pa ceļam lielveikalu ar cerību, ka tur varētu būt fotoaparāta lādētājs. Nav. Google kartēs ir iezīmēts kāds pļavas ceļš, pa kuru arī dodamies Averoport virzienā. Tiekam izvesti atkal pie okeāna, tik šodien ir baisais vējš. Drīz vien uzrodas arī dzeltenās bultas. Sekojot tām, sūkstāmies, ka apnicis tas okeāns. Lūdzu, ceļš aizvijas maziņā pilsētelē.

IMG_2541

Ceļš

IMG_2540

Lauki

Aiz pilsētas paveras lauksaimniecības valstība. No vienas vietas ar siltumnīcām, lecektīm un dārziem. Gandrīz ikkatrā dārzā aug loki. Aiz dārziņu rajona seko žungļu parks – neskarts, paskarbs mežs. Pilns ar kritalām, sausiem zariem, tāds, kurā nav atrodama mīksta sūniņa atpūtas vietas organizēšanai. Pēkšņi nekurienes vidū parādās pamests futbola stadions ar tribīnēm. Esam nonākuši Apulia.

IMG_2542

Apulia

Kādā brīdī vairs nav spēka it nemaz un es izmisumā esmu gatava līst pāri nelielam žogam, lai tiktu skolas pagalmā un atlaistos tur ļoti švakā zāliena. Viena no neglītākajām pieturvietām, bet ko lai dara. Pēc brīža garām brauc ziņkārīgs portugalis, sāk taujāt, vai ejam Santjago ceļu. Kaut ko arī pastāsta par sevi, ja pareizi saprotam, tad kādreiz arī viņš ir mēģinājis iet, taču neko daudz nav nogājis. Novēlējis laimīgu ceļu, viņš aizbrauc.

Turpinot ceļu, dzirdama bremzēšana un būkšķis. Aiz līkumiņa skatam paveras ainiņa ar diviem salikušamies autiņiem. Dīvainā kārtā lieta tiek risināta klusi un mierīgi, ne tā, kā es biju iedomājusies – temperamentīgos, augstos toņos. Viņi vispār ir diezgan mierīgi un jauki ļaudis, tie portugāļi.

IMG_2547

Baznīcas gleznojums

Pēcpusdienā tiek sasniegta Esposenda, gar upes grīvu virzāmies atpakaļ līdz okeānam. Man gribas nopeldēties, bet vienojamies, ka izdarīsim to vakarā bez mugursomām. Turpinām ceļu līdz Marinhas, tur krustojumā nevar saprast, uz kuru pusi jāiet. Nogurumā pieņemts lēmums nav diez ko prātīgs, ejam pa labi un tiekam pie pāris liekiem kilometriem. Būtu gājuši pa kreisi, pēc 300metriem būtu sasniegts galamērķis.

IMG_2545

Ceļa stabs

20140512-233152.jpg

Auberģis Marinhas

Knapi kājas velkot, sasniedzam auberģi, tas būs pirmais šāda tipa iestādījums, kurā nakšņosim. Durvis aizslēgtas, tikt iekšā nevar.

20140512-233053.jpg

Vīrs no sarkanā krusta

Apložņāju ēku un atrodu zīmīti “please go to red cross”. Nepagūstu nekur aiziet, kad ierodas vīrs no Sarkanā krusta. Viņš sagādā auberģa atslēgas. Esam pirmie. No viņa uzzinām, ka lielā garīdznieku mise, ko redzējām Porto, bija pasākums, kuras laikā bīskaps izdala svētās eļļas reģiona garīdzniekiem. Beidzot es lietošu līdzi staipīto guļammaisu, lai gan šeit ir arī segas. Principa pēc gulēšu guļammaisā. Nakšņošana apmaiņā pret ziedojumu.

Vakarā lutina saulīte. Pavisam drīz uzrodas Patrīcija no UK, kuru šodien ir sakodis suns, un Saio un Mirjama no Spānijas (nē, viņas nav sakodušas Patrīciju, bet arī ierodas auberģī). Būsim bariņš.
Vēl ir spēks gājienam uz pilsētas centru, lai sevi atalgotu ar picu un vīnu. Atliktajai peldei gan enerģijas vairs nepietiek. Naktī klausāms patīkams un ieaijājošs krācējas un klakšķinātājas duets – viena no dāmām krāc, bet cita klakšķinot laikam mēģina krākšanu pārtraukt.

Noieti 29 kilometri. Dienas atziņa ir kā kulaks uz acs – kā ir, tā ir. Izvērstāka versija – ja nav tā, kā gribas, tad būs labāk.

 

 

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: