Jēkabam pa pēdām, 5. un 6.diena

20.04., piektā diena
Lai gan auberģa gulta man šķiet ērtākā, kādā gulēts Portugālē, diez ko pagulēt man nav izdevies, jo blakus visu nakti mokās ceļabiedrs ar sliktu pašsajūtu. No rīta saucam taksi un atgriežamies 4km attālajā Esposendā, dodamies uz slimnīcu. Tur par laimi atrodas arī kāds, kas saprot angliski. Attieksme ļoti cilvēcīga un patīkama, atceroties savu ne visai patīkamo tēvzemes slimnīcas pieredzi, nosecinu, ka mūsējie ārsti, ja kaut kur jāsūta pieredzes apmaiņā, tad uz Portugāli. Man paskaidro, ka vajadzēs kādas 3-4h, atstāju somu un dodos meklēt, kur pārlaist nakti. Ir skaidrs, ka ceļu šodien neturpināsim. Mugurai un pleciem būs atelpas diena.
Dodos pa camino pretējā virzienā, te vakar gājām uz Marinhas.

Image

Ceļa norāde Esposendē

Piestāju pie jauniešu centra, gribu pieslēgties Wifi. Man nesanāk. Buros pa pilsētu ar cerību uzskriet kādai viesnīcai vai sludinājumam, ka iznomā istabu. Aizklīstu līdz pašam pilsētas sākumam, kur ienākot redzējām viesnīcu. Ir viņiem numurs par 35 EUR. Ok, griežos atpakaļ. Ja būs vēl laiks, aizstaigāšu uz otru pilsētas galu.
Tam laika neatliek, zvana slimnieks, ka ir izmests no slimnīcas. Slimnīcā sadabūju zīmogus un lēnu garu čāpojam viesnīcas virzienā. Pa ceļam kā īsteni skvoteri lecam pār jauniešu centra žogu, lai zaļajā zālienā atlaistos un pamielotos ar kādiem augļiem. Pabrokastotu. Atrodu arī bezmaksas Wifi, lai booking.com secinātu, ka tas bija lētākais iespējamais numurs. Spīd silta saulīte un ir Lieldienas. Ļaudis kā skudras satek dievnamos, uzcirtušās ģimenītes dodas izbraucienos.

Image

Upe un ūdens

Nobāzējāmies viesnīcā un sākās mans brīvais laiks. Aunu kājas, iešu paskriet un nopeldēties. Vietējie te īsti ar to (peldēšanos) neaizraujas, izņemot dažus mazus bērnus. Jau minēju, ka skrien gan viņi cītīgi un diezgan ātrā tempā. Okeāna viļņi mani gāž no kājām, spiedzu un kliedzu no sajūsmas, līdz pamanu, ka tas ir piesaistījis kāda pavecāka pāra uzmanību. Mazliet apvaldos, tomēr iekšējais bērns tiek sirsnīgi pabarots. Sabijusi labu brīdi ūdenī, brienu laukā un skrienu tālāk. Izlienu ārā pa to pašu celiņu, kur vakar nedabūju nopeldēties. Nu redz, tas tomēr bija paredzēts un šeit pat, vien ar dienas nobīdi.
Nākamais uz ausīm tiek paņemts lielveikals. Viesnīcas recepcijā nopūlos vairākas minūtes, līdz ģimenes konsīlijs saprot, ka vēlos karoti.
Nogurums acīmredzot ir iekrājies, jo es, glāzi vīna baudījusi, ņemu un izslēdzos vannā. Pēc tam aizvelkos līdz gultai un tur daru to pašu. Ir kādi 7 vakarā. Ar intervālu divas minūtes jau kuro stundu gar logiem aizbrauc pa skaļi pīpinošai mašīnai. Vai nu dikti sapriecājušies par Jēzuliņa augšāmcelšanos, vai arī tam ir kāds sakars ar Portugāles futbola līgu. Nez, tv, kur varētu to apskatīt, arī nestrādā. Tāpat kā Wifi. Pilns serviss, kā jau solīts, bet kā ir, tā ir.🙂

Image

Esposende

Man šķiet, ka pēc gulēšanas šitajā troliņā, kaimiņu baļļuks aiz sienas Latvijā šķitīs maiga šūpuļdziesma.
Dienas atziņa – cilvēks plāno, dievs dara.

21.04., sestā diena
Ņemot vērā, ka ir sirsnīgi nosutināts, rīts iesākas jau pirms septiņiem. Numuriņa cenā ir iekļautas arī brokastis, nu tad jāaiziet arī uz tām, lai ir par visu naudu. Kontinentālās brokastis nozīmē baltmaizi, sieru, desu un corn flakes. Ļoti bagātīgi, nav, ko piebilst. Labi, ka ir savas auzu pārslas un rozīnes, sanāk normāla putra.
Gari nečammājoties, dodamies atkal Marinhas virzienā. Pa ceļam no sētas tiek izvesti divi varen stalti zirgi. Piestājam pie sava auberģa akurāt pēc 5km atpūsties. Nepaiet ne 5min un atkal klāt ir sarkanā krusta vīrs. Viņš apvaicājas, vai mums viss kārtībā, un pastāsta, ka šonakt še nakšņojusi ģimene ar 2 bērniem.

Image

Sabrucis nams

Ir jūtama svētku noskaņa – cilvēki dzied, spēlē ģitāru, pucējas, cep un šmorē. Lieldienās apkārt pa mājām tradicionāli staigā baznīctēvs, svētību dāļādams. Pie daudzu namu vārtiņiem ir izveidoti ziedu paklāji. Minējums, ka šādi mājinieki pauž vēlmi redzēt svētku procesiju arī savā mājoklī.

Image

Pa ceļam uz Marinhas

Image

Saimnieks un zirgi

Turpinām ceļu, tas šodien ir kalnaināks nekā parasti. Interesantāks arī – ir gan asfalts, gan meža takas, gan dubļi, gan šaura taciņa, kas vijas gar upi. Kāds citronkoks uzdāvina citronu.
Pievārējuši kalnu serpentīnu, kura malā uzlieti trīs lieli krusti ar pakāpieniem (lai var uzrāpties) un ādas riņķiem (kur rokas iestutēt), ja nu svētceļniekam sagribas krustā pakarāties, ieraugām baznīcu, kurā var tikt pie zīmoga. Pašapkalpošanās. Tiek likts lietā pirmāk iegūtais citrons un  ūdens pudelēs kļūst sārmains, smaržīgs un garšīgs. Atkal lutina saulīte. Līdz šim lietus pončo noderējis vien kā paklājamais zem sēžamvietas. Labi gan.

Image

Pašapkalpošanās zīmogs

Dodamies cauri mazam ciematam. Kāda sieviņa mājas pagalmā aicina mūs iekšā, rāda, ka padzerties. Nu varen jauki, mana pudele tuvojas iztukšītim. Izrādās, ka jādzer būs portvīns. Saimnieks arī ieraus ar mums. Manuels un Frančeska Marija. Muito obrigado un dodamies tālāk. Vēl viena burvīga baznīca un 100m augstas kāpnes, pa kurām man ir obligāti jāuzrāpjas, lai paraudzītos uz ainavu.

Image

Skats no augšas

Taka ievijas mežā un brīdi ir sajūta, ka eju pa strautu. Šaura taciņa vijas gar upes krauju, līdz noved mūs lejā blakus upei. Augšā pusdienu pauzīte. Šķērsojam upi un vel viens augšupceļš.

IMG_2582

Pa labi

IMG_2580

Ūdenskritums

IMG_2577

Pusdienlaiks

Drīz var samanīt Viana do Castello, kur šonakt paredzēta nakšņošana. Pilsētas pievārtē noķeram pieminēto ģimenīti. Viņi ir no Polijas un iet ne pirmo reizi. Jāpārvar upe pa tiltu un esam klāt. Nakšņošana paredzēta klosterī . Kalnā redzama Svētās Luzias bazilika, kas – izrādās – ir Parīzes Svētās sirds bazilikas (Sacre Coeur) kopija, vien no tumšāka materiāla.

Image

Aiz upes Viana do Castello

Image

Svētās Luzias bazilika

Klosterī mūs sagaida varen runātīgs zellis. Viņš stāsta daudz un arī to, ka runāt ar spāni esot vienlīdz interesanti kā ar sienu. Mums būs vēl iespēja to pārbaudīt, jo esam divu dienu gājiena attālumā no Spānijas. Viņš esot labos draugos ar priesteri un varot uzorganizēt svētceļnieku misi nākamajā rītā pirms ceļa, ja vēlamies. Vēlamies gan, taču priesteris izrādās aizņemts. Poļu ģimenīte ir jau priekšā. Mums tiek sava istaba ar kādām 10 gultām. Lai gan veļa un sega ir pieejama, es spītīgi guļu guļammaisā. Nevar būt tā, ka kaut kas ir pa lieko nests līdzi.
Lielveikalā elektropreču nodaļā izdodas sarunāt fotoaparāta baterijas uzlādēšanu, kamēr tiks paēstas vakariņas. Izrādās, gavēnis jau vakar beidzies, tādēļ klūpu virsū astoņkājim. Programmā parādās variants aiziet uz kino, taču nevar saprast, vai varēs tikt iekšā auberģī, kas tiek slēgts 23.00. Zvans runātīgajam portugālim, vai varēsim iekļūt naktsmājās, jo filma beidzas pēc 23. Viņš saka, ka var mēģināt līst par žogu, kā arī darīsim. Filmas izvēle nevar būt Lieldienām vēl atbilstošāka – “Dieva dēls” ar mana vecuma portugāļu aktieri Diogo Morgado galvenajā lomā. Negaidīts pavērsiens filmas vidū ir brīdis, kad zālē uz pāris minūtēm iedegas gaismas, bet uz ekrāna parādās uzraksts “Intervalo”. Ļaudis pa šo brīdi izkustas, nu gluži kā teātrī.

IMG_2590

Ceļš

Atgriežoties naktmājās un ieraugot žoga augstumu, esmu priecīga, ka vārti tomēr palikuši neaizslēgti un var ielavīties auberģī gaužām mierīgi. Bilancē 28 noieti kilometri. Dienas atziņa – Camino provides. Ja ceļiniekam ir kas nepieciešams, ir jāizsaka šī vēlēšanās un ceļš parūpēsies, lai tā tiek piepildīta. Vēlaties saulainu dienu – lūdzu, citronūdeni? – lūdzu, citronkoks. Uzlādēt fotoaparāta bateriju? – lūdzu. Apnicis okeāns? – lūdzu, ceļš aizved uz pilsētu. Nodedzis saulē deguns? – ok, būs jums apmākusies diena.

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: