Pie jūras dzīve mana

Septembrī pirms trim gadiem, dodoties pirmajā divu dienu pārgājienā gar jūru, ne prātā nenāca, ka kādu dienu tik tiešām noiesim visu Latvijas jūras robežu. Tam drīz sekoja pavasara pārgājiens, svelmīgās vasaras un miglainās vasaras pārgājiens, un pat ziemas mīnus 13 grādos ar skaistāko saullēktu. Šobrīd tas mirklis vairs tik tāls nešķiet – man ir palikuši kādi 60 kilometri, Andai un Alisei maķenīt vairāk. Jau tagad varu teikt, ka jūras piekraste ir tik dažāda – gludais liedags Liepājā un Jūrmalā, stāvkrasti Kurzemes pusē Jūrkalnē un Staldzenē, akmeņainā pludmale Salacgrīvā un Kaltenē, spocīgi sakritušie koki Kolkā, niedrājs Ainažos, Engurē un Valgalciemā, grimstošās smiltiņas pie Lietuvas robežas. Skaistums un daile. It kā viena jūra, bet aiz katra līkuma citādāka. Tikko aiz muguras ir trieciengājiens ar vienā reizē vislielāko noieto kilometru skaitu – nedaudz vairāk nekā 150km 5 dienās. Ir vērts atskatīties, kas šajās dienās piedzīvots.

Paargaajiens 473

Saulriets Ovīšos

Ietrāpījām pašā karstākajā laikā (23.-27.jūlijs) – visas dienas temperatūra turējās +27 +30 robežās. Kāda nosārtojās kā vēzis, kādai slāpa, kāda vienkārši labi izskatījās.

Pirmā diena, Ventspils – Ovīši

Photo 23.07.14 11 12 12

Industriālā Ventspils

Photo 23.07.14 13 10 57

Sētā normāls suns. Netālu no Staldzenes

No rīta ar autobusu startējām uz Ventspili, kur ieradāmies ap plkst11. Garāks gabals mērojams pa pilsētu, kamēr tiksim līdz jūrai – paredzēts doties virzienā uz Kolku līdz Ovīšiem. Pa ceļam veikals, jo jāiegādā pārtika divām dienām – Ovīšos veikala nav. Nonākam Staldzenes stāvkrastā. Karstuma īpatnība ir dunduri, bet par laimi vējš tos mazliet izdzenā. Ejam nesteidzīgi – kādas 14 minūtes uz km. Karstums nomoka. Ūdens jūrā ir dikti auksts, pat par spīti karstumam nopeldēties nesanāk.

Photo 23.07.14 13 19 07 (1)

Staldzene

Pie Ovīšiem meklējam zaļu laivu – orientieris, kur jāgriež iekšā mežā. Turpat arī ļautiņi lidina pūķus – vējš par laimi pieturas labs. Interesanti, ka Ovīšu bāku, vismaz no Ventspils puses nākot, nevar redzēt. Kādu puskilometru no krasta ir vārtiņi, iekšā bāka un vairākas saimniecības ēkas. Satiekam saimnieci Ivetu. Mums tiek parādītas guļvietas, apstākļi diezgan spartiski – mazgāšanās ārā, ūdens akā. Bet kas gan nogurušam ceļiniekam vairāk vajadzīgs, galvenais, ka ir cisu maiss, kur atkrist.Ovīšos ieradāmies ap 20, ap 22 esot saulriets. Kāpsim augšā skatīties. Tikām iekārtojāmies.

Photo 23.07.14 15 07 44

Staldzenes stāvkrasts

 

Pirms desmitiem es un Anda rāpjamies augšā, Alise aiziet maģisko momentu baudīt pie jūras. Tā kā skatu platforma ir remontā, ekskluzīvā kārtā tiekam stikla tornītī, kur atrodas pats bākas lukturis. Saule tuvojas horizontam, skatoties gar krastu uz priekšu, redzam Miķeļbāku, Irbenes lokatoru, atpakaļ – Popes vēja ģeneratorus ar iedegtām lampiņām. Skats grandiozs. Visus prāmjus un kuģus varot redzēt, kas iet un nāk no Venstpils ostas. Klausījāmies trakus stāstus par nešpetnajiem kuršu pirātiem, kas kuģotājiem zābakus ar visu kāju šķērējuši nost.

Paargaajiens 467

Ovīšu bāka

Ovīšu bāka ir vecākā Latvijā, kas joprojām darbojas – celta 1814.gadā. Kādreiz te gar krastmalu darbojies šaursliežu dzelzceļš (sākotnēji armijas vajadzībām, pēc tam pārvadāti arī iedzīvotāji), kas gājis savienojis gar jūras krastu Ventspili ar piejūras ciemiem līdz Mazirbei. Beidzis darboties 1963.gadā, taču Ventspilī neliels gabaliņš mazbānīša maršruta ir atjaunots. Interesantas lietas.

Photo 23.07.14 22 05 31

Saulriets no bākas skatoties

Tā nu tas pirmais vakars mums pagāja. Nogājām 27 km (es ar basām un iešļūcenēs, kedas palika somā), iepazinām foršu kurzemnieci Ivetu, uzzinājām lērumu jaunas informācijas, dzērām pašlasītu liepziedu tēju, gulējām saldu miegu.

Paargaajiens 459

Labirints

 

2.diena, Ovīši – Mazirbe

Paargaajiens 492

Horizonts

Otrajā dienā izgājām no Ovīšiem un devāmies mūsu garākajā ceļojuma dienā. Uzpildījām dzeramās pudeles ar brūngano akas ūdeni – tāds te visā Kurzemes piekrastē esot dzelzs dēļ.

10532423_532884843505504_764878285842093852_o

Dzeramais ūdens

Jānokļūst 40km attālajā Mazirbē. Pa ceļam gaidāms šķērslis – Irbes upe, kuru plānojam šķērsot brienot pa upi vai pa jūru, vai arī peldus. Uz tiltiņu neiesim, jo tā jau daudz kilometru un tiltiņš, cik atceros, ir diezgan liela butaforija. Bet tas vēl ir kādus 25 km uz priekšu. Tuvākais orientieris, kur piestāsim ir Miķeļbāka, pēc kādiem 15 km. Diena ir karsta, uzbrūk dunduri, nav vairs tik liela vēja. Šodien ik pa brīdim krītam jūrā atveldzēties, ūdens siltāks nekā vakar. Pie bākas uztaisam pusdienu pauzīti un kādu stundiņu atpūšamies.

Paargaajiens 510

Pusdienpauze

Paargaajiens 511

Kas jauns pasaulē?

Paargaajiens 520

Iņ-jaņ

Photo 24.07.14 18 45 53

Misters Vilsons

Turpinām ceļu, pretī nāk puiši ar somām, noskaidroju, ka nāk no Kolkas un iet uz Miķelbāku. Tātad viņiem jau tūlīt finišs. Pēcāk pārdzīvoju, ka aizmirsu pajautāt, ko šie darījuši ar Irbi. Nu tad jau redzēs, kādi pārsteigumi tur gaidāmi. Alise ir diezgan apdegusi, kājās jūtams nogurums. Liela kilometrāža tomēr. Sasniedzam upi, redzam laivas – tas labi, jo ja būs jāpeld, tad būs jāpalūdz kāds pārvest somas.

Photo 24.07.14 15 43 25

Gājējs

Pieejam pie upes un pārītim, kas upē tusē, jautāju, kā izskatās, vai varēs tikt pāri. Puisis pieceļas kājās un ūdens viņam nesniedzas pat līdz viduklim. Vareni, var pāriet pāri, nenoņemot somu no muguras. Upes forsāžai biju plānojusi kādu stundu – ka meklēsim vietu, kur tikt pāri un tā, bet tas aizņem labi ja kādas 3 minūtes. Līdz ar to plānoto pauzīti vēl netaisām, pastiepjam gājienu vēl mazliet garāku, lai pēc tam tāds nieks vien atliek. Pēdējie pirms pauzes ir visgrūtākie, jo šķiet, ka paliek bezdievīgi karsts.

Paargaajiens 513

Pāri Irbei

Photo 24.07.14 15 37 04

Irbes forsāža

Ejot tālāk pa krastu, mums priekšā ganās kaiju bars, kas sagaida, kad gājēji pietuvojas un tad ķērkdamas palido gabaliņu uz priekšu. Un tā neskaitāmas reizes. Pamanījām vienu tipiņu, kas atšķīrās no pārējā bara – viņš vienmēr sagaidīja, kad pietuvosimies pavisam tuvu un tad slaidā lokā nelidoja vis uzreiz uz priekšu, bet gan gar jūras pusi aiz mums un tad pa otru pusi atpakaļ un tik tad iesēdās kuplajā barā. Viņš vienmēr palika pēdējais un tā vien šķita, ka mūs gaida. Tā kādu brītiņu padraudzējāmies, vienā brīdī kaijas pazuda, taču šis viens pats pēc kādām minūtēm 5 mūs atkal sagaidīja, lai atvadītos un pazustu tālēs zilajās.

Šķērsojam Sīkraga upīti – tas ir orientieris, ka līdz naktsmājām palikuši kādi 7km. Jāsasniedz Mazirbes upe, neejot pāri, jāiet gar to un trešā māja būs Upmaļi, kur mūs sagaidīs saimniece – lībiete Aina.

Paargaajiens 523

Pie Ainas

 

Mazirbe ir diezgan apdzīvota, te vairs nav tik daudz kailuma kā iepriekšējā dienā. Mūs sagaida ļoti daudz dunduri. Nometam somas un nesamies, ko kājas nes uz veikalu. Turpat uz soliņiem likvidējam, ko nu kura ir izvēlējusies – alu, sieru, cipšus, saldējumu.

Paargaajiens 521

Pēc 40 km

40 km nav joka lieta, var atļauties. Atpūtušās dodamies atpakaļ uz mājām, iekārtojamies istabā, aprunājamies ar Ainu. Viņai 83 gadu, inteliģenta, asprātīga un dzīvespriecīga. Priecājas, ka mēs ejam pārgājienā, jo jaunieši tagad tik pudelē mēdzot skatīties. Prasa, kādēļ mes tā sevi mokām un pati smejas. Dodamies pie miega, kas ir varen salds.

 

Trešā diena, Mazirbe – Kolka

Nākamais rits iesākas ar interesantiem stāstiem, ar bildēm, japāņa izveidotu grāmatu par lībiešiem un bukletiem par Mazirbi. Tiekam cienātas ar svaigi kūpinātām butītēm – ko vēl vairāk var vēlēties. Tā kā šodien maz jāiet – 22 km, atļaujamies Upmaļos pakavēties ilgāk. Tik pēc 9 uzsākam ceļu, jo 9 veras arī pārtikas veikals, kur iegādāsim pusdienas. Ejam gar lībiešu tautas namu, pie pāris mājām izkārti lībiešu karogi.

Paargaajiens 534

Pludmales māksla

 

Šajā dienā vērojams ārkārtīgi liels nogurums, daudz gribas atpūsties. Tā arī darījām. Otro pauzīti ieturējām smagās mašīnas ēnā – citas nebija. Ūdens silts, Anda pārtraukumu pavada, guļot ūdenī, es aizeju tālāk smiltīs un iekārtojos staba ēnā. Alise snauž laivas ēnā. Es laivā pakāšu savu mīļāko krekliņu. Pārgājiena sākumā ieminējos, ka tas ir lieki līdzi paņēmies – lūdzu, tiku atbrīvota no šī smaguma. Nu nekas, vieta jaunam.

Photo 25.07.14 14 37 38

Patvērums no saules

Paargaajiens 541

Laivas ēna arī noder

Paargaajiens 542

Atpūtnieks

Šī ir ne vien noguruma, bet arī halucināciju diena – redzam pa gabalu līgavu, kas izrādās balta laiva, līgavaini zirgā – tas savukārt bija traktors. Pēdējais cēliens līdz Kolkai pavisam lēns, pirms Kolkas raga iegājām apēst saldējumu, sazvanījām saimniekus un devāmies uzvarošajā finiša taisnē. Pie raga daudz tūristu, bet, kad ieejam līcī, cilvēku vairs nav. Ūdens silts kā vannā, tajā spocīgi sakrituši koki. Krastā mākslienieks glezno, pārīši, kas atraduši šo romantisko vietu, bauda divvientulību. Drīz saimnieks iznāk mums pretī, lai varam atrast naktsmājas. Saimniece Skaidrīte izrādās ir bijusi TTT basketboliste, vairākkārtēja čempione. Vakaru pavadām tērzējot un vakariņojot, atkal tiekam cienātas ar butēm.

10574797_529589587168363_370752589_o

Kolka

10321010_533511970109458_2815375690751648398_o

Kolka

Ap 22 laižamies pie miera. Saldi guļam līdz kādiem plkst 3, kad mostamies, jo deg sēta, nemaz ne tik tālu no mājas. Visas esam augšā, veramies logā, vai nevajadzētu ģērbties un evakuēties. Pienāk saimniekdēls ar šļūteni, dzēš, un izskatās, ka liesmas mazinās. Lienam atpakaļ migās. Miegs ir saraustīts, modinātājs mūs izceļ diezgan gurdenas, jo ir bijuši murgi.

10562593_532884396838882_3098409639368430176_o

Vēstule

10567615_529590340501621_582957586_o

Piekusis gājējs

10576715_528935823900406_746265756_o

Sparīgs gājējs

Paargaajiens 547

Kolka

Paargaajiens 554

Vienīgā kopbilde

 

Ceturtā diena, Kolka – Roja

Photo 26.07.14 07 12 26

Joprojām Kolka

Rīts iesākās agri, 7. Gara diena priekšā, 35 km. Diezgan savārgušas un nepabrokastojušas devāmies ceļā. Izejot krastā, lielākais murgs vēl bija tikai priekšā. Jūra diezgan purvaina un slapja, blakus mežs, tas veicināja daudzu dunduru vēlmi ar mums pamieloties. Diezgan liels hardcore. Nolauzu viciņu, ar ko viņus atgaiņāt, taču lēšu, ka kādi 30-40 tāpat manī iekodās. Vienīgais pluss – vēlme ātri iet, līdz ar to ātri nogājām pirmos 10km, negribējās stāties un ļaut šiem kost. Piestājot pirmajā pauzītē, likāmies ar Andu iekšā ūdeni un pabrokastojām guļus, lai nevar iekost lielākajā daļā ķermeņa.

Photo 27.07.14 13 39 53

Liedags

 

Pauze īsa, dodamies tālāk, Dunduri mazinās, jo vējš palielinās. 8km noejam un taisām garo pusdienu pauzi, tā izvēršas ļoti jauka. Šajā pāragājienā ļoti simpatizē (vairāk atklātās jūras piekrastē), ka cilvēki nevairās no kailuma. Ik pa brīdim ir kāds, kas pienāk pie jūras, nomet drēbes un ielaižas remdēties ūdentiņā. Un arī pašas ļoti labprāt parādām sagrurušās miesas saulītei. Brīvības sajūta.

10498502_533897633404225_6186003135007574344_o

Ūdens gājējas

Photo 26.07.14 14 04 33

Krasta gājēja

Pavaļojušās dodamies tālāk. Esam pieveikušas puscļu jeb 18km. Dienā, kad ir jānoiet vairāk, spējam mobilizēties un noiet daudz vairāk km nekā atpūtas dienā, kad jānoiet teju vien puse no garās dienas kilometrāžas. Atputas dienā nav lielu mērķu, līdz ar to gūtāk ar motivaciju, knapi velcies un tik pūties,  rezultātā tāpat galā ierodies ļoti vēlu.

Pēc pusdienām mums ir vienošanās, ja noiesim 7km, tad atpūta 10min, ja 8km – 20min, ja 9km – 30, bet ja 10km – 40min atpūta. Protams, gribas ilgāk atpūsties, tādēļ cērtam visus 10. Ar Alisi ejam pa sēklīšiem, Anda pa krastu. Ik pa brīdim jāpārbrien no sēklīša uz sēklīti. Ūdens ir ļoti silts, neatceros, kad tik silts ir bijis. Metamies atpūsties. Patīkami, ka nav neviena cilvēka. varam justies brīvi – dzīve ir skaista. Līdz galamērķim vajadzētu vēl būt kādiem 8 km, bet ieskatoties kartē, izzrādās, ka atlikuši vien mazliet vairāk par 6km. Tas gan ir varen jauki. Anda aiziet ātrāk pēc slēpņa uz molu. Mēs ar Alisi startējām kādas minūtes vēlāk. Pie mola jālien ārā uz ceļa, ak jel, kas par tveici ir pilsetā.

Photo 26.07.14 15 49 30

Niedres

Iepērkamies vakariņām un nākamaji dienai. Galā mūs gaida pirtiņa, kur atveldzēt stīvos muskulīšus. Viesu nams jaukā vietā, ar dārzu, kur sēžam starp pirts pauzēm. It kā padaudz viesu, bet vinus nevar just – laikam vēl jūrā. Dodamies pie miera, ap 21 Anda jau šņāc, drīz arī mēs. Pirts ir bijusi tik svētīga!

Dienas bilancē 34 kilometri.

5.diena, Roja- Mērsrags

10578736_530385150422140_422771391_o

Akmeņi

Ceļu turpinām divatā, sākam atkal plkst. 7. Alise ir pieņēmusi lēmumu doties uz Rīgu ar busu. Ar Andu ejam pa akmeņiem un dūņu zampu. Iet diezgan lēni, ir ļoti akmeņains vairāku kilometru garumā. Jau pirmajos metros saslapinām kājas zaļajā žļurgā, bet nav īsti citur, kur iziet. Neskatoties uz to, tāpat viss ir nosēts ar cilvēkiem. Ja salīdzina ar iepriekšējo dienu, tad to pašu 10km attālumu ejam stundu ilgāk.

Photo 27.07.14 07 37 58

Akmeņi un aļģes

10586770_530307313763257_206864366_o

Kaltenes pludmale

Drīz akmeņi pazūd, taču uzrodas niedres. Tām komplektā ir arī dunduri, diezgan briesmīgi, apmēram pie Māra Gaiļa mājas ap 7km beidzot ir smilšains. Taču drīz atkal ieejam niedrājā. Ap 10.km parādās putnu vērošanas tornis, kur, gari neplānojot, uzzskrienam augšā atpūsties. Paēdam, paguļam, par laimi dunduri tik augstu nelido. Te var mierīgi vērot baru ar jūras kraukļiem. Pirms došanās tālāk nobruņojamies ar apģērbu – ietinamies kā tādas Džihāda līgavas, ka acis vien spīd laukā (lai pasargātos no saules), taču arī tas neatturēja kādu vīrieti mums pajautāt, vai nav, ar ko piepīpēt.

10579279_530307117096610_478135307_o

Pusdienas tornī

Photo 27.07.14 13 39 59

Džihāda līgava

Tālak arī niedres beidzas, pie Upesgrīvas pārbrienam upīti. Pusdienu pauze vēl pēc 10 km, diezgan smilšainā un atklātā vietā pie meža, jo citur nav ēnas. Padaudz cilvēku, ir taču svētdiena. Ilgi nekavējamies un dodamies tālāk. Drīz vien sasniedzam Mērsragu, nogājušas 28 kilometrus. Nolemjam neiet pa krastu, bet pa ceļu paralēli jūras krastam. Pa ceļam nolemju uzzvanīt Lindai, kam jābūt mums pakaļ, bet viņas telefons ir izslēgts. Hm… interesanti. Pēc minūtes piestāj milzīgs Infinity, no kuras izlec Linda un saka, ka mašīna tepat netālu nosprāgusi. Tālāko epopeju neņemšos šeit aprakstīt – tas jau ir cits un gana brīnumains stāsts par cilvēcību un līdzbiedru izpalīdzīgumi, taču varu vien pieminēt, ka mašīna beigās palika Tukumā, bet mēs plānoto plkst 17 vietā mājās ieradāmies ap 21.🙂

Photo 27.07.14 09 03 33

Kaltene

Gājiens kopumā bija par cilvēcību un cilvēkiem. Par iepazīšanos un stāstiem. Par piedzīvojumu un uzdrīkstēšanos. Palikušas vairs tik dažas astes un es varēšu teikt – esmu redzējusi visu Baltijas jūras Latvijas piekrasti.

 

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: