Drusku citādāks 21.jūnijs jeb saulgrieži laivā

Visiem zināms, ka 21.jūnijs atzīmējams kā vasaras īsākā nakts. Maģisks moments, kas godam jānosvin. Jau vairākus gadus man tas šķiet svarīgi un šogad gluži nejauši ietiku sarakstē (mani kļūdas pēc pievienoja), kur tika diskutēts par saulgriežu sagaidīšanu laivā. Beigās sanāca tā, ka es biju vienīgā, kas piekrita. Mistiski jeb mēs noteikti nonākam tur, kur mums jānonāk.🙂

Botaņik un kapātājs

Botaņik un kapātājs

21.06.noķeru Alisi Jogas festivālā, ieloku mašīnā un dodamies uz Rendu. Mašīna tiek atstāta Rendā, mūs ar visu laivu transportē uz Abavas rumbu. Sākums varen dramatisks, sajūta, ka tiekam bezpalīdzīgi izmestas un pamestas lietū. Laižamies iekšā zem Abavas rumbas. Bez garām diskusijām gulstamies airos un sākam ceļojumu saulei un sev par prieku. Priekšā kādi 16km airējami un nakšņosim turpat, kur autiņš palika vientulīgs mūs gaidīt. Līst un līst, tik uz pašām beigām mitējas un uzspīd saulīte. Apkārt bezgalīgs miers un dabas skaistums. Kādā momentā veldzes brīdī pie upes iztraucējam mežacūku, kas neveikli nopūlas tikt stāvajā krasta, kad nesanāk, mēģina slīpākā trajektorijā caur krūmiem.

Spēka aplis kopā ar saimnieku

Spēka aplis kopā ar saimnieku

Papildus prieka devu ķeram, šūpojoties krācītēs, kas Abavai ir ne viena vien. Galā esam vakarā ap deviņiem un pēc 18km, kā reiz, lai uzslietu naktsmājas, iekurtu ugunskuru, pavakariņotu un paburtos. Abavas Avotos no akmeņiem ir iekārtots spēka aplis ar diviem negatīvajiem akmeņiem. Saimniece, padzirdējusi mūsu nodomus, saka, ka pati arī šovakar uz slotas palidināšoties. Vakarā laiks rituāliem un pesteļiem, kuros nepaguris piedalās arī rudais runcis.

Mans rudais sabiedrotais

Mans rudais sabiedrotais

Nogurums un vēlā nakts stunda dara savu, nepārvaramas kļūst ilgas pēc naktsmiera. Pirmā nakts tiek vadīta kopā ar diseni no 2km attālās estrādes Rendā. Dzirdu šo to no Dona un Sestās jūdzes. Sāp visas maliņas, sākot ar muguru, beidzot ar ceļgaliem un elkoņiem, un matiem. Nakti drusku salst, tamdēļ spiežamies ar mugurām kopā vai guļam karotītē.

Rītu iesāku ar atsvaidzinošu peldi Abavā. Mundrums uzreiz ir klāt un duka atkal sēsties laivā. Sasildamies pie ugunskura, šo to liekam uz kārā zoba un pagūstam izirties pirms sešu cilvēku grupas, kas grasās likties airos. Šie gan pa ceļam mūs noķer. No malas izklausās pēc aklajiem randiņiem. Noskaidrojam, ka viņiem vienas dienas airējiens līdz Zlēkām. Tas ir patālu. Mēs gan tā prātīgi un mierīgi un ap 18-19 lūkosim pēc naktsmājām. Parīkami, ka saulīte lutina, var izstutēt kājas uz laivas priekšgala pasauļoties un drusku paslinkot, ļaujoties, lai Abava pati nes uz priekšu. Ja vēl šajā brīdī aizvērt acis, tad var noķert milzīgu un pārņemošu ļaušanās sajūtu. Var airēt vai neairēt, bet upe tāpat galu galā aiznesīs uz priekšu.

Saules pelde

Saules pelde

Šī izrādās diezgan saviesīga diena, pusdienu pauzē Alise pamanās sastapt klasesbiedreni; satiekam arī padaudz pūšļotāju / makšķernieku, vieni pat apsver domu mūs ķert rokā (kad uz jautājumu – kas bunduļos, vai ķīmiskie atkritumi? atbildam, ka zupa), lai pamielotos ar siltu ēdienu. Mēs, protams, mānāmies. Mums tur sausā pārtika, apģērbs un gadžeti. Par naktsmājām izšķiramies aiz Dubenvalka.

Parkings

Parkings

Nopūlamies smago laivu uzvilkt vismaz līdz puskrastam, tā smuki noslēpjas garajā zālē.

Vasaras rezidence

Vasaras rezidence

Uzkāpjot augšā krastā, paveras ne visai patīkams skats – iepriekšējie (visticamāk no iepriekšējās vasaras) šīs vietas apdzīvotāji ir bijuši par kūtru, lai aiz sevis savāktu savus atkritumus. Iztukšojam maisu, kurā ir malka ugusnkuram, krāmējam visu, kas lieks tajā, sakopjam. Sanāk mega milzīgs atkritumu maiss. Nu jau skats vēršas pavisam mājīgs un mīlīgs. Par šo vēlāk noziņoju laivu iznomātājai, viņa apstiprina, ka upes talkas laikā piestās. Vakars mūs aplaimo ar saulīti. Ugunskurā cepam kartupeļus un ķiploku – ak tu mī un žē, kas par delikatesēm. Alise mani nokrista par “Botaņik”. Viņa dabon pretī “Kapātājs”. Ir baigā švunka viņai rokās, airē kā traka, dažu brīdi nevaru tikt līdzi. Šonakt gulēšana ir kā karaliskos pēļos, jo dāču uzlienam mīkstā zālītē un sūnās. Putni čivina nepaguruši, nakts ir gaiša jo gaiša.

Cepam kartupeļus un dvieli

Cepam kartupeļus, čības un dvieli

Airējiena pēdējās dienas rīts nav žēlīgs un sagaida ar lietu. Ārā no telts rīta apgaitas veikšanai saņemos izlīst tikai Ievas tērpā, ne pa kam vēl negribas drēbes izmērcēt. Brokastis un ģērbšanās mums notiek teltī. Veikli sapakojamies un pametam viesmīlīgo krastu. Vairākus kilometrus mūs pavada vanags – lido gabaliņu virs upes, piestāj, sagaida atkal mūs, atkal lido, atkal piestāj. Un tā neskaitāmas reizes. Neilgi pirms ietekas Ventā skatam paveras skaisti smilšakmens atsegumi.

Smiltsakmens atsegums

Smilšakmens atsegums

Smilšakmens atsegums

Smilšakmens atsegums vēl viens

Pie tiem pa sauszemi tik viegli nepiekļūsi, apkārtne te diezgan mežonīga. Drīz Abava pārtop Ventā. Varētu kāpt nost, bet mums abām šķiet par maz (nieka 10km) – turpināsim pa Ventu līdz kanālam un finišēsim Nabes ezerā. Salīdzinot ar Abavu, Venta izskatās kā 6 joslu šoseja pret rajona nozīmes ceļu, pēdējo reizi asfaltētu 1999.gadā. Airējam diezgan sparīgi, jo neba jau nu lietū sauļosies, līdz vienu brīdi šķiet, ka nav riktīgi (par daudz km gadžetā) un ierosinu piestāt un papētīt karti. Izrādās, ka kādus 2 km esam aizšāvušas par tālu. Lietus pieņemas spēkā, vējš arī nav no patīkamākajiem. Spļaujam saujās un airējam tos pašus 2 km pret straumi atpakaļ un meklējam, kur tas kanāls noslēpies. Šie km ir ātrāki par dažu labu pa straumei pieveikto. Kanāls tik tiešām ir noslēpies – nemaz tik viegli to niedrājā nevar pamanīt. Pa kanālu vēl kāds labs gabaliņš airējams. Pārmaiņu pēc silda un žāvē silta saulīte. Šis ir tas brīdis, kad harmoniskais un apgarotais duets KaSandra arī varētu nāvīgi sakašķēties, bet mums izdodas no tā izvairīties, dziļdomīgi klusējot pie kārtējās uzsēšanās uz akmeņiem vai arī, pārvarot starpgadījumu ar nekontrolētas smiešanās palīdzību.

Priekšā Venta

Priekšā Venta

Finišā steberu steberiem, klunkuru klunkuriem krītu iekšā ezerā, ķeru veldzi. Busiņš ir tukšs šoferis kaut kur nozudis. Kā izrādās – aizmidzis, mūs gaidīdams, turpat uz soliem. Piedzīvojums ir galā, laiks doties uz pirtiņu, pieēsties zemenes un vienkārši atpūsties no atpūtas. Kā godināt saulgriežus nākamgad?

Aprakstītā ceļojuma kartogrāfiskais materiāls

Aprakstītā ceļojuma kartogrāfiskais materiāls

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

3 responses to “Drusku citādāks 21.jūnijs jeb saulgrieži laivā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: