Lēciens zināmajā jeb kā ir vēlēties un to piedzīvot?

Šķiet, tas bija 2012.gads, kas tuvojās izskaņai, un tad es pirmo reizi, ziņkāres un iedvesmas vadīta, piekritu iesaistīties un padarboties ar savām vēlmēm – pasapņot un pierakstīt izsapņoto. Pirmajā brīdī šķita: “Nu kas par sviestu, kāda velna pēc te tagad kaut ko sapņot, ja tas tāpat nevar piepildīties un lieki tikai sevi kacināšu. Labāk tik dzīvošu nost.” Tā es toreiz domāju. Tomēr man kā ziņkārīgai būtnei pašas ziņkāre arī bija galvenais dzinulis pamēģināt. Toreiz rakstīju, ko vēlos sasniegt gada, divu, piecu, desmit laikā. Dažas vēlmes rakstījās pavisam droši, dažas  – drusku bailīgāk, kāda tā arī palika neuzrakstīta.

kolazas2-scaled500.jpg

Nolekt no tilta? Kāpēc ne

Kad paņemu šo blociņu un caurlasu tur rakstīto, mani pārņem patīkamas sajūtas un es gan iekšēji, gan ārēji smaidu. Kopumā esmu pierakstījusi 29 vēlmes, no kurām 6 ir ilgtermiņa (5-10 gadi), bet pārējās īstermiņa (1-4 gadi). Pie dažām esmu sarakstījusi ārkārtīgi niansēti, kā es to vēlos un kā es tad jutīšos. Piepildītas ir 17 īstermiņa vēlmes, dažas ir vēl procesā, bet dažas – skaidri zinu – man vairs nešķiet interesantas un netiks pildītas (galvenokārt tamdēļ, ka tās ir bijušas ārišķīgas vēlēšanās ar mērķi izrādīties apkārtējiem, vai arī tādēļ, ka šīs intereses ir zaudējušas savu aktualitāti un tamdēļ aizstātas ar citām).

Toreiz man nešķita reāli, ka man varētu būt sava mašīna vai ka es būtu spējīga skriešus pieveikt kādu ultru, vai, pasarg dies, uzkāpt vēl tādā uz pjedestāla. Vai ka es kādreiz mācētu kaut ko daudz maz lietojamu uzšūt. Vai ka nedēļu spēšu labprātīgi nodzīvot vienatnē pilnīgi bez jebkādas komunikācijas ar apkārtējo pasauli vientuļā meža mājiņā, turklāt šo laiku pavadot bez pārtikas vai kādām citām izklaidēm.  Visātrāk piepildījās viena no pārgalvīgākajām vēlmēm – izlekt ar izpletni, gumiju vai ko tamlīdzīgu. Jau pēc pāris dienām – 1.janvāra rītā – man bija iespēja tā no sirds konfrontēt savas bailes un nolekt ar striķi no Mazsalacas dzelzceļa tilta. Apdomāšanās laiks bija precīzi dažas minūtes un tam sekoja lēciens nezināmajā. Vēl tagad skudriņas noskrien, atskatoties uz linkā atrodamo video liecību.

Ilgtermiņa vēlmes arīdzan sāk jau iezīmēt savu attīstības gaitu. Viena ir zaudējusi savu aktualitāti (vairs negribu spēlēt klavieres), bet pāris citas pienāks šogad klāt un papildinās sarakstu. Visspēcīgākās emocijas pārņem, kad lasu, kādas attiecības esmu vēlējusies, un par savu atbalsta un uzticības loku. Tajā brīdī es pat pārdrošākajos sapņos nevarēju ieraudzīt, cik jaudīgā formā piepildīsies šīs divas.

11391239_10153076412874480_127279898899938793_n.jpg

Pasapņosim?

Ziniet, un ir pat vēl trakāk. Ir atsevišķas vēlēšanās, kas ir piepildījušās tieši precīzi tā, kā noformulētas, un precīzi tad, kad norādīts to izpildīšanās termiņš. Vai otrādāk – nepiepildās, jo nav vēl pienācis norādītais izpildes termiņš , aiz kā savukārt maskēju to, ka agrāk nemaz nebiju gatava ar šīs vēlmes piepildīšanos sastapties vaigu vaigā. Nu, piemēram, CET 3.vieta – viena no manām pārdrošākajām gadu mijā dzimušajām vēlmēm. Vai laiks, kuru vēlos pavadīt vienatnē – precīzi dienu dienā pēc šī termiņa notecēšanas man tiek piespēlēta nozīmīga iepazīšanās. Vai arī – atrodu pirms pusotra gada rakstītus pierakstus par to, kā es gribētu pavadīt savas dienas, ja man būtu neierobežots daudzums enerģijas, naudas un laika. Hm, un es tā šobrīd dzīvoju!

Kāda mārrutka pēc tad ir jāraksta? Tamdēļ, ka vispirms tas nozīmē apzināties, ko tad un kad īsti es gribu. Otrs – tad šīs vēlmes aktīvāk iesakņojas apziņā un zemapziņā un bieži vien pat neapzināti izdarām kādas izvēles, lai tuvotos tam, ko sirds kāro. Ja pa vidam vēl kādu reizi sarakstu sanāk pārlasīt, tas tikai papildus atsvaidzina rīcības virzienu vēlmju piepildījuma virzienā un palīdz atgriezties uz kursa, ja no tā ir sanācis nokāpt. Ja vēlme papildus vēl tiek izteikta arī publiski, tad automātiski mums pievelkas tie cilvēki, kas var palīdzēt to īstenot. Ja mēs kaut ko vēlamies (lietas, procesus, pieredzi), tad tādēļ, ka gribam piedzīvot un izjust konkrētas sajūtas, taču aiz šīm sajūtām slēpjas dzīves fundamentālākā būtība – justies laimīgam. Nepieciešamību izjust laimi taču arī izjūtam un novēlam, kad kādu apsveicam – “daudz laimes!”

IMG_2569

Sapņojamais stūrītis pie Irbes

Tuvojas gada noslēgums, pēdējais brīdis apdomāt vēlēšanās, ko pierakstīt nākamajam gadam. Galvenais, nevēlēties par maz! 🙂 Vai Tu arī uzrakstīsi?

Advertisements

About gunaom

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaom rakstus

One response to “Lēciens zināmajā jeb kā ir vēlēties un to piedzīvot?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: