Korsikas pasakas jeb pastaiga pa GR20 (triloģijas 1.daļa)

Pirmo reizi par GR20 jeb Eiropas grūtāko pārgājienu pār Korsikas kalnu masīvu ~200km garumā, ar 13km kāpumu (uzkāpt un nokāpt pusotru Everestu) izdzirdēju 2012.gadā, kad grūtākā dzīves brīdī drudžaini metos plānot, kā dzīvei piešķirt garšu un padarīt to interesantāku, lai mazāk laika pārdzīvot un sāpēt. Kāds paziņa iekomentēja tepat manā blogā, ka šis pārgājiens ir lieta, ko dzīvē paveikt. Doma materializējās šogad, gana neprātīgi – kā kāzu ceļojums. Manā iztēlē piecu gadu garumā bija saradušās gana daudz fantāzijas un iedomas, kā tas būs, taču bija pavisam citādāk.

Mūsu iecere, īpaši neplānojot, vien padzirdot, ka kopumā ir 16 posmi (pēc viena no ceļvežiem) un ka ir cilvēki, kas posmus apvieno, bija paveikt visu GR20 10 dienās, atstājot laiku pludmalei un atpūtai pēdējās 4 ceļojuma dienās. Pāris reizes aizbraukuši pakāpt vairākas stundas pa Āžu kalnu, aizņēmušies trūkstošās lietas (guļammaisi, somas, militārais pončo) jutāmies pilnībā sagatavojušies gaidāmajam piedzīvojumam.

9.augusts (trešdiena), ceļš var sākties

Vēl ceļā uz lidostu kārtoju vienu darījumu, lai tikai pusstundu pirms lidojuma atslēgtos no darbiem un Latvijas dzīves. Lidojuma galamērķis – Nica. Turpat lidostā arī atskāršam, ka esam piemirsuši iegādāties prāmja biļetes, lai nonāktu no kontinenta uz salas. Izdodas tikt pie biļetēm, lai mierīgu sirdi atslēgtos no internetiem un dotos atpūtā. Nicā nonākam izbadējušies. Tā kā ceļojam ar rokas bagāžu, mums ir garš šoping lists – gāzes balons, paklājiņi, uz kā gulēt vismaz turpmākās 10 naktis, nazis. Kā pēc līdakas pavēles pēc pirmajiem spertajiem soļiem, izkāpjot no autobusa, mūsu acu priekšā iznirst sporta veikals. Tur dabonam paklājiņus, nazi, telts mietiņus nojumes nostiprināšanai. Varam sākt atslābt. Nākamais uzdevums – iestiprināties. Blakus veikalam atrodam mīlīgu ķīniešu ēstuvi, kur piesātināmies ogļhidrātiem un olbaltumvielām.

Miers Nicas pludmalē

Vēl starp pirkumiem pierakstu blociņš Tiger, pārtika pirmajām dienām kalnos. Balvā saldējums, un dodamies iemēģināt tikko iegādātos paklājiņus, nozvilnot atlikušo laiku līdz prāmim uz tiem pludmalē. Miers un atslābums. Silti. Lido lidmašīnas. Čalo cilvēki. Viļņojas jūra. Svētlaime. Basas kājas un nevarēšana aizvilkties iemērkties. Mirkli pastāvu Vidusjūrā. Akmeņus viļņi mētā kā tādas gumijas pīlītes. Noskatos, kā cilvēki priecājas un  bauda. Izjūtu kaifu no tā, ka nekur nav jāskrien.

Olis

Acīm pavadām prāmi uz Bastiju, sagaidām iznirstam jau dilstošo pilnmēnesi un kātojam uz ostu. Man soma šķiet, kā ar akmeņiem piekrauta. Uz prāmja atrodam stūrīti, kur nomesties uz guļu. Ar labu nakti.

10.augusts (ceturtdiena), kalnu karaļa sprints

Nakti pavadām uz prāmja, līdz L’ÎleRousse jāpeld 6h (00-06). Miegam sanāk vien kādas 5h. Prāmis diezgan daudz drebekļojas un dikti kratās, tomēr par spīti tam ar ausu puļķim ausīs var gana labi izgulēties. No rīta nokāpjam L’ÎleRousse lūkojam pēc vilciena. Tas atrodas nieka 10 min gājiena attālumā un jāgaida kādu pusotru stundu. Lielākā daļa tūristu aizdodas ar pirmo Bastijas virzienā. Nepilnas stundas brauciens ar mazo čukčukbāni gar piekrasti lejup uz Calvi. Otrajā vagonā ir daudz vietas somām un ir tikai stāvvietas, ar iespēju atspiest sēžamvietu pret pie sienas piestiprināto “mīksto dēli”. Mēs vēl daudz būsim uz kājām, tamdēļ pārkāpjam uz pirmo vagonu, kur var arī apsēsties. Calvi nonākuši, noskaidrojam, ka autobuss uz Calenzanu, kur sākas GR20, būs tik pēc pl.14. Tagad ir kādi 10. Nolemjam iet kājām, tie ir 13km. Pa ceļam atsvaidzinoša pelde Vidusjūrā, jo jau pirmajos km pagūstam sagurt un pārkarst.

Izpeldoties Calvi, vēl nenojaušam, ka šo pili redzēsim no sava pārgājiena vismaz turpmākās 4 dienas

Calvi ir principā pēdējā pilsēta, kurā vēl var tikt pie gājienam svarīgām lietām, mēs iegādājam gāzes balonu. Slājam pa sliedēm virzienā uz ceļu, kas mūs aizvedīs uz starta vietu. Ir karsti. Soma smaga. Pie pieminētā krustojuma pēc 5km gājiena abi esam vienisprātis, ka vajadzētu stopot. Pēc pāris minūtēm piestāj Renault markas auto un eņģelis laipnas franču sievietes paskatā aizvizina mūs līdz Calenzana. Nu tad beidzot viss sākas!

Jārāpjas

Pirmās 2.5h paiet augšupceļā. Ir dienvidus, ir karsti, esam nosvīduši un īsti nekur tālu neesam tikuši – aiz muguras nieka 6.5km. Cepina kā uz pannas. Strautos, kuru nav daudz, veldzējam galvu un seju. Ik pa laikam mums paveras iespēja noskatīties uz vietu, kur no rīta Calvi izpeldējāmies.

BeiKts

Mugura gurst, galva karst, sviedri tek. Nevienu nesatiekam. Nav daudz tādu lohu, kas kāpienu uzsāk pašā dienvidū. Pie Bocta saprotam, ka vairāk nekā puse no dienas ejamā ir aiz muguras. Sapriecājamies, ka trakie zigzagi augšup kalnā bija trakākais, bet velti. Tālāk seko klinšu kāpšana vēl pusotras h garumā. Nopriecājos, ka esam kalna aizsegā no saules, un iet, lai arī pa baisām klintīm, ir kļuvis daudz patīkamāk. Viena neuzmanīga kustība vai solis, un var noripot lejā.

Salīdzinām ieto ar ceļvedi – mūsu temps pat ļoti atbilst rakstītajam – uz 3.5h ir tikai 9min nobīde. Tātad var izmantot turpmākajā plānošanā.

Kad ieraugām pirmo naktsmītni Refugee D’ortu di Piobbu, mums vēl kāda h līdz tai ejama. Pa ceļam jāšķērso upes, bet var tikai nojaust, ka tās te kādā slapjākā gadalaikā ir bijušas.

“Telts”

Apmetnē uzliekam savu pončo nojumi uz klints maliņas teju pēdējā normālajā palikušajā vietā. Pa kājgali un galvgali tai cauri svilpo vējš. Kamēr Jānis būvē, tikmēr es nodarbojos ar pavārmākslu. Makaroni vēl nekad nav bijuši tik gardi kā tovakar. Nodušojamies aukstajās kalnu upes dušās un ap plkst. 21 liekamies uz auss, lai jau pēc 3h pamostos no stipra vēja. Man galvai pāri mana baltā šalle, kas silda seju. Ir ok trakais pūtiens, tikai troksnis liels. Ielieku aizbāžņus ausīs un guļu nost.

11.augusts (piektdiena), reality check turpinās

Esmu augšā mazliet pēc 6, ir diezgan drēgni. Modinu Jāni, kalni ir atdzisuši, un auro vējš. Pa nakti no šņores norautas žāvēties izliktās drēbes. Vējš ir tik spēcīgs, ka mēģinām vienu “telts” galu aizklāt ar paklājiņu, lai var uz prīmusa uzvārīt brokastis. Nu gan ir auksti. Kamēr tieku galā ar vīra sasildīšanu un putras uzvārīšanu, esmu nosalusi pati. Kamēr sildos, atpakaļ guļammaisā ielīdusi, noskatos, kā atlikušie cilvēki pa teritoriju staigā, tērpušies cimdos, cepurēs un jakās – lielākā daļa jau ir devušies ceļā. Jāsadūšojas izlīst no telts. Auksti!!! Uzstīvēju mugurā savu pončo, jaku mums, protams, nav. Vējš aizpūš pa gaisu vienu no paklājiņiem, noķeram.

Pati augša

Namiņā sapakojam mantas un esam gatavi ceļam. Šodien apņemos būt uzmanīgāka ar izteicienu “nu kas var būt ļaunāks par šo?” Ejot prom no apmetnes, pamanu foršākas vietas nakšņošanai koku ielokā.

Pavisam drīz mūs piemeklē pirmais konflikts – par līdzi ņemamā ūdens daudzumu. Tikpat drīz pie otrā strautiņa nesaskaņu iemeslu novēršam. Uzskrienu virsū govij ar teļu. Pēc tam tūliņ zvaniņu koris un milzīgs bars ar kazām. Apkārtne ir klinšaina, netieku gudra, no kā visi tie lopiņi te pārtiek.

Saime

Šodiena ir vēju diena. Sākas stāvi, klinšaini kāpumi. Ir reizes, kad nodomāju, ka klinšu kāpšanas nodarbības nebūtu sliktākais, kas būtu varējis ar mani notikt, jo te ir reāli jārāpjas. Sapazīstamies ar diviem vācu puišiem – Markusiem. Kad tiekam augšā korē, acīm paveras brīnišķīgs skats – visapkārt kalnu galotnes un tur, lejā ieleja. Vējš ir tik iespaidīgs, ka brīžam bail, ka neaizpūš paklājiņus. Klintis nebeidzas. Kāpjam vienā korē aiz otras, šķērsojam šauras kalnu pārejas. Pauzes pavisam īsas, jo salst.

Ziņnesis

Tā kā man ir tikai viens garroku krekls, ko negribu piesviedrēt (es viņā guļu), tad sakožu zobus un tēloju Vimu Hofu. Pēc nepilnu 4h gājiena pēc kārtējās kalnu pārejas nokļūstam aizvējā. Ak tu tētīt, cik te silti un mīlīgi! Man pamazām pāriet šī rīta zosāda. Pusdienās taisām kuskusu ar pesto, franču cieto sieru (kas vairs nepavisam nav ciets) un tomātiņiem. Mums garām paiet franču ģimenīte – pavisam beigti. Knapi velk kājas. Uzkāpj vēl kāds franču pārītis, bon žūr, un arī ķeras pie pusdienošanas. Mani aprēķini saka, ka vēl jābūt 2-3h (atkarīgs no paužu garuma).

“Taka”

Turpmākais ir viens nebeidzams lejupceļš, gana stāvs un pa klintāju. Man drīz sāk izbeigties kājas, t.i. – kļūst ļureklīgas un nespēju 100% vairs tās koordinēt. Pēc apmēram 1h ložņāšanas vēl krietni zemāk ieraugām namiņu – nākamo apmešanās vietu jeb Carrozzu. Nobraucam lejā pa smalkajiem, birstošajiem akmentiņiem un beidzot redzam mazliet meža. Šķiramies no 14EUR un tiekam pie ekselentas vietiņas drusku zemāk mežā. Tiek uzcelta telts un es tajā iekrītu atsprāgt.

Mājas meža terasē

Ir ap plkst. 15. Jānis saka, ka ārā baigā dūmaka. Nereaģēju, līdz palūdz mani izlīst laukā un paskatīt. No debesīm birst pelni. Sauli vairs neredz, tai priekšā ir bieza dūmu sega. Kaut kur deg mežs. Es vēl nespēju noķert satraukumu, jo esmu pārāk sagurusi. Ejam dušoties. Pēc aukstās dušas galva atsāk strādāt. Pamanu pagalma vidū sievieti ar rāciju. Jautāju, kas notiek. Degot mežs blakus ielejā. Ugunsdzēsēji esot lietas kursā, ka nometnē ir ~30 cilvēku. Ja vēja virziens nemainīsies, tad mums ir risks nosmakt no dūmiem, tādēļ visiem jābūt mantām sapakotām un apaviem kājās, lai trauksmes gadījumā bez somām dotos lejā uz Bonifatu. Tur pārlaistu nakti, un no rīta nāktu atpakaļ pēc mantām. Scary shit!

Apmetne

Pēc tam vēl īsa sapulce refugee priekšā, kur to pašu izstāsta franciski. Dzirdu lidināmies helikopteru. Mēs saliekam mantiņas somā un kāpjam augšā zvilnēt pagalmā uz liela, silta akmens. Lai nepalaistu garām brīdi, ja būtu jāevakuējas. Cilvēki laiskojas, apņēmīgākie jau nojauc telti un dodas tālāk.

Labierīcības

Viens no helikopteriem atlido pie mums un nosēžas tepat blakus. Brīdi mūs pavēro un aizlido prom. Pēc tam sapulcē skaidrā franču valodā izstāsta, ka šonakt tomēr varam palikt. Rīt gan no rīta jānoskaidro, vai var doties tālāk uz Asco. Atguvuši mieru notiesājam vakariņu makaronus un jau mazliet pēc 20 liekamies uz auss. Kas to zina, ko nākamās dienas vēl nesīs…

Advertisements

About gunaomg

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaomg rakstus

2 responses to “Korsikas pasakas jeb pastaiga pa GR20 (triloģijas 1.daļa)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: