Korsikas pasakas jeb pastaiga pa GR20 (triloģijas 2.daļa)

12.augusts, sestdiena, pasaka par to, kā bruņurupucis ar zaķi piedalījās skriešanas sacensībās

Nakti guļu slikti. Mostos pirmo reizi 21, kad drusku sāk līt, bet tas ir pavisam īsi. Skaidrs, ka lietus gadījumā mūsu “teltī” nepavisam nebūtu sausi. Priecīga, kad pulkstenī pamanu 5, jo tas nozīmē, ka rīts jau ir klāt un var sākt legāli negulēt. Rīts bez vēja. Putni čivina, cilvēki laukumā sāk rosīties. Mums tiešām ticis luksus numurs, esam visnostāk no pārējiem. Jānis gan vēlāk saka, ka drīzāk mēs esam kā tādi atstumtie.

Dosies ceļā

Dūmus šorīt vairs nemana. Brokastīs putra, savācamies un 7:30 esam gatavi startēt. Nav gan neviena paša refugee, ar ko varētu konsultēties par ceļa drošumu. Debesis ir zilas, un mēs nolemjam, ka viss ir droši. Izskatās, ka jau par tradīciju kļūst ikrīta strīds (otrais rīts pēc kārtas, tātad tā būs vienmēr…) Ceļš drīz ved pāri nelielam iekārtam tiltiņam. Tur var izšūpoties. Ceļvedī teikts, ka šis ir visbiežāk bildētākais tilts. Es gan nesaprotu, ar ko šis tāds īpašs, bet inerces pēc uzbildēju. Tālāk ceļš ved tik uz augšu. Šoreiz augšupceļš ir vienkāršāks, jo klints ir monolīta un viegli kāpjama. Pēc kārtējās virsotnes sasniegšanas atklājas brīnišķīga vieta nelegālajai nakšņošanai (jāpiebilst, ka tas ir gana dārgs pasākums – ja pieķer, tad jāšķiras no eiro četrciparu skaitļa apmērā). Vēl pēc brīža ieraugām ezeriņu. Tur būs mūsu pauze.

Tilts, ko visi bildē,. Es ar’

Ūdens dzestrs, kā jau jebkur šeit līdz šim. Ja ārā ir ap +30, nekas nevar būt labāks par šo. Iemērcu ūdenī arī galvu. Svētlaime. Uz kārā zoba rieksti un rozīnes. Šodien iztiksim bez siltajām pusdienām, ēdīsim, kad nonāksim galā. Kamēr pauzējam, mūs apdzen trīs francūži, ar ko esam jau izmainījušies ne reizi vien. Pēc brīža atnāk meitene ar puisi. Pie ezera vīrs atrod keponu, ko nolemjam uz viņa galvas nogādāt uz nākamo refugee. Priekšā stāvs kāpums, kura galā kreisajā pusē klints, kas līdzinās indiāņa galvas profilam. Ar visām spalvām. Tikuši augšā pēc apmēram 40 minūšu kāpiena, ieraugām ieleju pilnu ar dūmiem. Vakardienas satraukuma vaininiece. Joprojām ceļas dūmi un, visticamāk, no iedzīvotājiem tur neviena sen kā vairs nav. Mums par laimi jādodas pāri korei, lai nokļūtu blakus ielejā. Drīz atkal pamanām frančus. Patešam garām. Skatam pavisam drīz arī paveras nometne, taču līdz tai savas 2h vēl kāpjamas lejup.

Ezeriņš un indiāņa galva augšā

Kāpšana lejup man iet krietni lēnāk nekā augšup, mazliet iepalieku no Jāņa, kam raitāks temps. Te nereti noderētu cimdi, jo bieži jāatbalstās pret klintīm uz rokām. Pauzē atkal mūs apsteidz franči. Pēc īsas samaldīšanās es iepalieku, un viens no viņiem – Bens – man vaicā, vai zinu pasaku par zaķīti un bruņurupuci. Mājienu saprotu, nosmejos un atzīstu, jā, es esmu tas zaķītis.  Bens mani burtiski satriec, apgalvodams, ka rīt ir 8 nevis 5h gājiens kā ceļvedī teikts. Tas nozīmē, ka apvienot 2 posmus, kā bijām iecerējuši, īsti nevarēs. Izrādās, viņam taisnība – pāris gadu senu nogruvumu dēļ ir mainīta taka šajā posmā un tādēļ kļuvusi garāka.

Piedūmotā ieleja

Asco nometne atrodas tuvāk civilizācijai, te ziemā ir slēpošanas trases. Jau otro nakti pēc kārtas tiekam pie ekselentas vietiņas naktsmājai, pusdienām un dušas, pirmo reizi GR20 laikā ar silto ūdeni. Nevaru šito neizmantot, izmazgāju beidzot matus. Pēcāk vienkārši žūstu mūsu meža terases saulītē uz matrača un guļammaisā. Kamēr es tur pussprāgusi zvilnu, Jāņa galvā dzimst ģeniāls torpēdas triecienplāns, ka parīt mēs varētu apvienot veselus trīs etapus. Jeeij! Kāpēc manā sejā neesot sajūsma?

Namiņš

Mans vēders nav priecīgs par balto miltu diētu un ilgojas pēc rīta zaļā kokteiļa. Pasapņoju par lēcām un daudz ko citu garšīgu, kā mums te nav.

Asco ir veikaliņš, kurā var iegādāt šo to no pārtikas – 250g siera maksā 4EUR, 450g burciņa ar dārzeņu mērci un puskilograms makaronu – tikpat. Šeit pieejama liela virtuve, kur var izmantot gāzi, traukus. Pirmā vieta, kur kopš ceļa sākuma pieejamas rozetes gadžetu uzlādei. Visas kontaktligzdas, protams, aizņemtas un vēl gadžeti rindā stāv. Vakariņu laikā uzrodas kepona saimnieks.

Milzu virtuve

Uz vakaru saīgstu, un dodamies īgnumu kliedēt uz blakus esošo viesnīcas restorānu, izdzerot pa vīna glāzei. Uz mirkli miers atgriežas, jāizmanto brīdis un jāliekas uz auss. Ir 9 vakarā.

13.augusts, svētdiena

Nakti guļu jau labāk, vienīgi šoreiz zeme šķiet tik cieta, atspiesti abi gurni. Ceļamies 5. Dzestri. Virtuvē brokastu laikā notiek pamošanās līdz galam. Jau rosās liels skaits cilvēku. Kamēr vāru putru, sapazīstos ar Jandāvidu no Vācijas. Viņš izstāsta, ka vakar trase bijusi ciet uz abiem virzieniem no šejienes ugunsgrēka dēļ. Kā arī to, ka var turpināt ceļu vēl pusstundu aiz refugee un nakšņot bourgerie (fermā). Tas izklausās īpaši labi priekš rītdienas triecienplāna.

Kalni

6:30 esam ceļā, lai uzsāktu – tajā brīdī vēl nenojaušam – 4h kāpumu. 30 min pa šķembām, pēc tam rāpšanās kā alpīnistiem, brīžam uz visām četrām. Sapazīstamies ar īru Reju. Augšā tikuši, nolemjam aiziet līdz Korsikas augstākajai virsotnei – Monte Cinto. Atstājam pie taku sazarojuma savas somas (kā teica francūži apspriedes laikā pie brokastīm – kurš gan šajos apstākļos varētu gribēt aiziet ar divām somām!!!) un cilpojam virsotnes virzienā. Tas prasa apmēram 2h šurpu turpu. Augšā paveras brīnišķīga panorāma uz visām debess pusēm. Pa ceļam ikdienas tradīcija – strīds. Šoreiz tik nāvīgs, ka uzsprāgstu, noskaišos, apraudos un aiztešu dusmīga pretī virsotnei viena. Kāpjot emocijas izplēn. Mums kāpienam līdzi paņemts diezgan maz ūdens. Vienu brīdi piedzīvoju iracionālas nāves bailes no noslāpšanas.

Priekšā vēl garš ceļš. Kādas savas 3-4h. Bažījos par ūdens daudzumu – man palicis tik aptuveni litrs pēc Monte Cinto. Jādzer retāk. Tālāk turpinām ceļu šķirti. Jānomierina emocijas. Priekšā lejupceļš. Jānis izskatās par to apmierināts, viņam padodas ātrāk lejup nekā man. Kāpjot vienā brīdī nožaujos un sadauzu abas rokas un dibenu. Tas par dusmošanos. Lejupceļa vidū satiekamies un, lai izlādētos, piebļaujam pilnu ieleju. Pretīm kāpjošais pēc skata itālis vēl ilgi bažīgi atskatās mūsu virzienā. Kā nekā – cirks par brīvu!

Augstākajā Korsikas virsotnē Monte Cinco

 

Šī sanāk līdz šim visgarākā diena. Pēc kādām kopā 10 kāptām h ieraugām refugee, taču turpinām uz bergerie. Tā ir vēl kāda h manā klibajā izpildījumā. Man baisi sāp ceļi. Šodien kopumā uzkāpts un nokāpts 1km augstuma. Vakariņās godam nopelnīta omlete un aliņš. Tiiik gardi! Te nav tik dārgi kā citviet un ir dikti sirsnīga attieksme. Refugee pieder parkam un tur strādā algoti cilvēki, taču bergerie saimnieki paši te dzīvo, saimnieko un strādā. Paņemu arī šokolādi. Jānis tiek arī pie siltā ūdens dušā (man vairs nepalika).

Šīs nakts miljons zvaigžņu hotelis

Izslēdzos jau pēc plkst. 20. Pamostos ap 23, kad dzirdu, ka kāds ienācis mūsu guļamzonā. Nobīstos, sirds dauzās. Brīdi pamīņājies, aiziet. Vēl kādu stundu nevaru iemigt. Paveru nojumes stūrīti un pamanu zvaigznēm pilnas debesis. Tieši šajā brīdī viena krīt. Drīz otra. Pārņem miers un laimes sajūta. Naktī jūtu, ka man ir dikti karsti. Ceru, ka teltī ir vienkārši silti, nevis esmu dabūjusi, piemēram, karstuma dūrienu.

14.augusts, pirmdiena, Korsika asarām netic

Priekšā gara diena. Pēc kārtas laikam jau piektā. Beidzot jūtos izgulējusies. Markus un Marcus arī ir šeit, Rejs un Jandāvids arīdzan. Redzēs, kur tālāk mūsu ceļi krustosies. Mazliet pirms 7 startējam. Sākās Jāņa trakais apvienošanas plāns, kur 8h izvērtīsies atkal par 10.

Viesmīlīgā Bergerie de Vallone

Dienas pirmā puse ierasti paiet, kāpjot augšup. Nez kāpēc šķiet smagāk nekā citas reizes. Laikam pie vainas saulīte, kas nežēlīgi cepina. Ātri sasniedzam pirmo refugee – jau pēc 3h. Īsa pauzīte un lejupceļā virzamies uz nākamo. Brīžam skrienu pa taku, cik brīvi sajūtos. Vēl pēc 2.5h esam jau nākamajā apmetnes vietā. Pa ceļam atspirdzinoša peldīte kalnu upē. Nonākam pie krituša koka nobrucināta tilta. Pusdienās baudām kuskusu, sēdot uz siltiem akmeņiem pie upes.

Fonā pirmā pieturvieta

Šodien satiekam daudz tūristu. Pieejamību ilustrē cenas otrā refugee ēdienkartē. Grūti atrast ūdens uzpildīšanas vietu, kas galu galā izdodas, sekojot oranžajām bultām. Prātā ir doma, ka vēl ejamas kādas 4h. Vēl nenojaušam, cik maldīga. Satiekam Reju, Markusus. Veikals! Dabonu saldējumu un ābolus.

Laulības krīze Amatas dabas takā

Tālakais ceļš jau nupat līdzinās Amatas dabas takai. Beidzot! Cik gan tas ir patīkami, nerāpties, bet iet. Mežā man uznāk, Jāņa vārdiem izsakoties, “laulības krīze”. Pēdējais kāpums, kura laikā nepamanām slīpu pagriezienu un drusku nomaldāmies. Ejam kopā ar Markusiem un tikko iepazītu itālieti Džūliju. Kalna galā atvelkam elpu un triecam jokus, kādam vīrietim, kurš aizelsies uzrāpjas no pretējās puses, neļauju atelpoties un pieprasu kopbildi.

Kopbilde ar Džūliju un Markusiem

Pie Nino ezera ceļš sadalās jaunajā un vecajā, klausīgi sekojam jaunajām norādēm. Nez, cik tas vēl piepluso klāt laiku. Viens no Markusiem ir pavisam klibs un sašļucis. Pēc sasodīti grūtām 6h kopš pusdienu pauzes nonākam iekš kaut kā līdzīga refugee. Tikpat kā neiespējami atrast normālu guļvietu mūsu specifiskajai teltij, plus te vēl notiek kaut kāda ballīte. Iedomājos no ceļabiedriem savākt e-pastu adreses. Tad vēl nenojaušu, ka Markusus vairs arī nesatiksim. Nometnē ievelkas Rejs – viņš rāda, ka dosies tālāk. Tik tagad ielejas galā ieraugu ēku, kas tad arī būs īstais refugee. Par spīti tam, ka man spēka tikpat kā vairs nav, nolemjam vēl drusku turpināt, jo izskatās tepat ar roku sasniedzami. Manganu ierodamies stipri vēlu, līdz ar tumsu. Atliek uzcelt māju, apēst makaronus un likties uz auss.

Veldzes punkts

Priekšā sliktākā no naktīm līdz šim. Ir sasodīti auksti, pamats ir nelīdzens. Man šķiet, ka tikpat kā neguļu. Ir slikti, vīrs arī neģīmī. Man šķiet, ka nu jau raudam abi. Šodien pievarēti 32km – tikpat, cik pirmajās 3 dienās kopā. Jūtos psihopātiski un nesaprotu, ko gaidīt tālāk, gribas visu mest pie malas.

Advertisements

About gunaomg

Time is never an issue, it's what we do with it. Skatīt visus gunaomg rakstus

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: