Category Archives: Ceļotāju klubs

Kā es Taizemē ar motorolleri iemācījos braukt – II daļa

AOJT4590

Tempļa zvani

Lidmašīnai uz Chiang Mai nosēžoties, man piemetas kultūršoks par to, cik milzīgā pilsētā tagad atradīšos. Ir jau tumšs, ap 8 vakarā. Pēdējais, ko paguvu Krabi lidostā izdarīt, bija samainīties ar Poonko ar selfijiem, lai varam viena otru atpazīt. Lidostā viņa atpazīst mani un sveicina ar sirsnīgu smaidu un apskāvienu. Tieku aizgādāta uz autentisku taju vakariņu vietu. Galds nokrāmēts visādiem kārumiem. Man sākārojas desertu un mēs dodamies uz vietējo desertu kafejnīcu. Pilniem punčiem liekamies uz auss. Viņa dzīvo trīsstāvīgā dzīvoklī, kur es tieku pie 3.stāva. Luksus! Aizmiegu pavēlu, jo sameklēju sev nākamās naktsmājas par 6 EUR. 100 punkti, bez loga! 🙂 Turpināt lasīt

Advertisements

Kā es ar rolleri Taizemē iemācījos braukt. 1.daļa

IMG_8252

Bilde no puzles lidmašīnā.

Ar tēmu par Āzijas tālā gala aplūkošanu es koķetēju jau kopš sava pirmā wishlist uzrakstīšanas – kopš 2012.gada. Kaut kas tur reizē stipri vilināja un tikpat stipri sēja bailes. Šoreiz pietika izteikt skaļi šo vēlmi gada nogales video man svarīgā grupā, ka jau pēc burtiski dažām dienām man “acīs dūrās” piedāvājums aizlidot uz Taizemi par 115 EUR. Neizturēju spriedzi un šo un arī atpakaļceļa biļeti iegādāju, iztērējot ~370 EUR. Šoreiz ceļošu viena, tādēļ varu brīvi salikt plānu un vēlmes.

Turpināt lasīt


Lauķi lielpilsētā – otrā daļa (ārpus NYC)

22.04., svētdiena – kļūstam motorizēti

No rīta mostamies ierasti agri. Šubs, neskatoties uz vakardienas ballēšanos, ir gatavs rīta sporta zāles apmeklējumam – tālu jau nav jādodas, vien jānobrauc stāvu zemāk. Atvadāmies, novēlam atbraukt pie mums ciemos uz Latviju, un dodamies katrs savās gaitās.

Šodien mums paredzēts tikt pie autiņa un beidzot izkratīties ārā no lielpilsētas. Lecam iekšā PATH, atpakaļ uz Manhetenu, braucam līdz galam – 33.ielai un medījam dzelteno līniju, kas aizvedīs uz Kvīnsu pēc mašīnas. Sev par nepatīkamu pārsteigumu vienā brīdī saprotam, ka iekāpuši dzeltenajā ta’ esam, bet tieši tajā, kas mums neder. Par laimi, tā vietā, lai noskaidrotu, kurš vainīgs, spējam pieslēgties lietas risināšanai. Ir krietns gabaliņš pabraukts par tālu, un jābrauc atpakaļ, lai pārkāptu uz īsto reisu. Skaidrs, ka uz 10.00 nepagūsim. Kā ir, tā ir. Nekur jau nebija solīts, ka būs viegli.

IMG_20180423_171843.jpg

Priekšplānā Niagāras ūdenskritums, tālākā plānā tilts starp ASV un Kanādu

Turpināt lasīt


Lauķu piedzīvojumi lielpilsētā, 1. – urbānā – daļa

Kādā janvāra vakarā jau ap gulēt ejamo laiku saņemu zvanu no Daces – “Laižam uz Ņujorku?” Pirmajā brīdī aiz pārsteiguma neattopu, ko atbildēt. Izmoku vien: “Cik ilgi var domāt?” “5 minūtes.” Notiek ātrā ģimenes sapulce, kuras laikā nolemjam par labu lielpilsētai. Pārapdzīvotu pilsētu apmeklējumi nav neviena no mums sapnis, taču biļešu cena ~160 EUR abos virzienos no Oslo liekas tik maz, ka nevar neņemt. Un pasauli redzēt un iepazīt arī gribas. Kopš mums ar ASV ir bezvīzu režīms, tas ir gaužām vienkārši tikt pie iebraukšanas atļaujas (ESTA) online, samaksājot 14 USD un pagaidot max 72 h apstiprinājumu (man bija jāgaida apmēram 10 minūtes).

IMG_6731

Big city

Turpināt lasīt


Uz salu pie geizeriem un vulkāniem

Kur gan lai latvietis aizbrauc ziemā, kad Latvijā ir tik auksts un drēgns, dienas tik īsas un naktis tik garas, vēji saldē un Ziemassvētki iespējams nemaz nebūs tik balti, kā gribētos? Protams, uz Islandi, kur pūš daudzkārt stiprāki vēji, dienas tikpat kā nav (tā ir apmēram 5h gara un septiņu dienu laikā saule mums uzspīdēja tieši vienu reizi uz nepilnu pusstundu). Bet dzirdētie nostāsti un redzētais bildēs mūsos abos ar Jāni bija sējuši interesi par šo gana eksotisko valsti, lai mums nebūtu grūti vienoties par savu Ziemassvētku laika ceļojuma galamērķi. Turklāt Ziemassvētki pēdējos trīs gadus man saistās ar vientuļo meža namiņu, par ko arī še esmu rakstījusi, šķita, ka Islandes apciemojums būs tematiski iederīgs Ziemassvētku reabilitēšanas notikumu attīstības ķēdē.

 

WhatsApp Image 2017-12-22 at 20.43.10

Dyrholaien

 

Turpināt lasīt


Korsikas pasakas jeb pastaiga pa GR20 (noslēgums)

15.augusts (otrdiena, 6.d.). Diena, kurā vairs neizliekamies, ka ir viegli

4:30 spiežos klāt vīram sildīties. Esmu atvieglota, ka drīz modinātājs. Sasildāmies un aprunājamies po dušam. Nolemjam, ka vakar bija mūsu ceļojuma sliktākā diena. Brokastis un sākam iet. Novienādojam savas realitātes un vienojamies, ka šis nav medusmēnesis un ka tas būs pārgājiena galā – dienās, kad zvilnēsim un atpūtīsimies. Man paliek pavisam mierīgi ap sirdi. Nekas īpašs jau šķiet ikrīta kāpiens – tas šodien ir uz 2.5h un padodas gana raiti. Pa ceļam sastopam govju bariņu. Augšā nonākuši, izpildām akrobātiskus trikus ar ķēdēm. Jānis kādā brīdī ieminas, ka jūt vājumu un iespējams ir saaukstējies. Tas tik vēl trūka.

Priekšā 2 stundu kāpiens

Turpināt lasīt


Korsikas pasakas jeb pastaiga pa GR20 (triloģijas 1.daļa)

Pirmo reizi par GR20 jeb Eiropas grūtāko pārgājienu pār Korsikas kalnu masīvu ~200km garumā, ar 13km kāpumu (uzkāpt un nokāpt pusotru Everestu) izdzirdēju 2012.gadā, kad grūtākā dzīves brīdī drudžaini metos plānot, kā dzīvei piešķirt garšu un padarīt to interesantāku, lai mazāk laika pārdzīvot un sāpēt. Kāds paziņa iekomentēja tepat manā blogā, ka šis pārgājiens ir lieta, ko dzīvē paveikt. Doma materializējās šogad, gana neprātīgi – kā kāzu ceļojums. Manā iztēlē piecu gadu garumā bija saradušās gana daudz fantāzijas un iedomas, kā tas būs, taču bija pavisam citādāk.

Mūsu iecere, īpaši neplānojot, vien padzirdot, ka kopumā ir 16 posmi (pēc viena no ceļvežiem) un ka ir cilvēki, kas posmus apvieno, bija paveikt visu GR20 10 dienās, atstājot laiku pludmalei un atpūtai pēdējās 4 ceļojuma dienās. Pāris reizes aizbraukuši pakāpt vairākas stundas pa Āžu kalnu, aizņēmušies trūkstošās lietas (guļammaisi, somas, militārais pončo) jutāmies pilnībā sagatavojušies gaidāmajam piedzīvojumam. Turpināt lasīt


Skrējiens ar troļļiem

Plānojot ikgadējo viesošanos Norvēģijā, ienāca prātā paskatīt, vai to ir iespējams apvienot ar kādu skrējienu. Tā tiku pie Ultrabirken – nieka 3h brauciena ar vilcienu attālumā no mūsu mītnes pilsētas Lierbyen līdz Lillehammerei. Tiesa, ilgi vilcinājos ar reģistrēšanos ITBS dēļ, uz šo soli beidzot sadūšojos tik maija vidū, no pusmaratona, maratona un 60km izvēloties garāko variantu.
Ierodos Lillehammerē dienu iepriekš un, apskatot pilsētu, gluži negaidīti gājēju ielas vidū satieku Latvijā mūžību neredzēto Elitu. Skries rīt pusmaratonu. Novēlam viena otrai izdošanos un šķiramies.

IMG_3262 (1).JPG

Skats no trases

Turpināt lasīt


Beyond the borders jeb Igaunijas vecgada trilleris

Jau vairākus gadus no vietas biju pamanījusi klases ekskursijas uz Laulasmā Igaunijā, lai tur 12h no vietas ar finišu tieši gadumijā, manuprāt, ne pārāk saprātīgi cilvēki, Laumas mammas vārdiem izsakoties, riņķotu ap piecām priedēm. Tomēr šoreiz, pamanot kārtējo ekskursijas uzsaukumu, aizdomājos drusku vairāk. Piedāvāju māsai, kas neskrien, doties kopā ar skrējējiem, lai apmēram 14h pavadītu, hm, mežā. Piesolu viņai ballīti siltā, apkurinātā teltī, foršu sabiedrību un saku, ka man plānā arī vairāk tusēt nekā skriet. Te nopriecājos, jo viņa, visticamāk, sadusmosies, paprasīs, ko piedāvāju muļķības, un tad teiks savu “nē”, attiecīgi arī es varēšu aizmirst šo neprātīgo domu un nedoties.

20160101_004623-3

Dāmu godalgotais trijnieks – Jana, es un Lauma

Turpināt lasīt


Drusku citādāks 21.jūnijs jeb saulgrieži laivā

Visiem zināms, ka 21.jūnijs atzīmējams kā vasaras īsākā nakts. Maģisks moments, kas godam jānosvin. Jau vairākus gadus man tas šķiet svarīgi un šogad gluži nejauši ietiku sarakstē (mani kļūdas pēc pievienoja), kur tika diskutēts par saulgriežu sagaidīšanu laivā. Beigās sanāca tā, ka es biju vienīgā, kas piekrita. Mistiski jeb mēs noteikti nonākam tur, kur mums jānonāk. 🙂

Botaņik un kapātājs

Botaņik un kapātājs

Turpināt lasīt