Category Archives: Uncategorized

Lēciens zināmajā jeb kā ir vēlēties un to piedzīvot?

Šķiet, tas bija 2012.gads, kas tuvojās izskaņai, un tad es pirmo reizi, ziņkāres un iedvesmas vadīta, piekritu iesaistīties un padarboties ar savām vēlmēm – pasapņot un pierakstīt izsapņoto. Pirmajā brīdī šķita: “Nu kas par sviestu, kāda velna pēc te tagad kaut ko sapņot, ja tas tāpat nevar piepildīties un lieki tikai sevi kacināšu. Labāk tik dzīvošu nost.” Tā es toreiz domāju. Tomēr man kā ziņkārīgai būtnei pašas ziņkāre arī bija galvenais dzinulis pamēģināt. Toreiz rakstīju, ko vēlos sasniegt gada, divu, piecu, desmit laikā. Dažas vēlmes rakstījās pavisam droši, dažas  – drusku bailīgāk, kāda tā arī palika neuzrakstīta.

kolazas2-scaled500.jpg

Nolekt no tilta? Kāpēc ne

Turpināt lasīt


40K skrējēju jeb kā tas ir skriet vienā no sešiem pasaules lielākajiem maratoniem

Liriska atkāpe. Interesants bija ceļš, kā es nonācu pie dalības Berlīnes maratonā un to es šeit neaprakstīšu, taču noteikti ir svarīgi zināt, ka tas ir viens no sešiem pasaules lielākajiem maratoniem (bez Berlīnes vēl Ņujorkas, Bostonas, Čikāgas, Londonas un Tokijas maratoni – https://www.worldmarathonmajors.com), uz kuru pasaules skrējēji rautin raujas un tik vienkārši nemaz nevar tikt – par spīti raženajai dalības maksai vispirms ir jātiek cauri loterijai, pēc tam tik var sākt trenēties un gatavoties. Man pavisam noteikti gribējās izbaudīt skriešanas svētku atmosfēru daudzskaitlīgā pūlī – statistika saka, ka šogad maratonu skrēja un nūjoja 41 224 dalībnieki.

Eņģeļtaures pašā plaukumā

Eņģeļtaures pašā plaukumā

Turpināt lasīt


Par prieku sev, par prieku tev un ļautiņiem par prieku

Jebkurā situācijā ikvienam ir brīva izvēle, kā justies – skumt, priecāties, aizvainoties, sajūsmināties, dusmoties vai vēl ko citu. Jo sajūtas nosaka nevis apstākļi, kuros nonākam, bet gan tas, kā izvēlamies un spējam pret tiem attiekties. Šoreiz man ļoti gribējās par prieku.

prieks

prieks

Vakar vakarā skrēju gar Daugavu, kas savā rāmumā mani apbūra, krāšņi atspoguļodama savos ūdeņus pretējo krastu un tumši zilos lietus mākoņus. Bija gandrīz nepārvarama vēlme apstāties un mazliet pavērtu muti baudīt skaistos skatus. “Ārprāts, cik smuka bilde sanāks,” domāju, mazliet palēninot soli. Bet tomēr izvēlējos bildēt ar acīm un turpināt skrējienu. Un tadā brīdī nāca spējš prieks par to, ka daba nolēmusi ar mani dalīties savā skaistumā, tepat pilsētā esot, un man ir bijis brīdis to ieraudzīt.

Prieks var būt dažāds. To var izraisīt ārēji faktori  – citu atzinība, novērtējums, mīļa cilvēka uzmanība, rūpes, sekmes darbā, palīdzība vajadzīgajā brīdī, atrasts piecītis uz ielas, dzirdēts varen smieklīgs vai absolūti garām joks, saņemta iepriecinoša ziņa vai dāvana, valstī jauns prezidents vai laika ziņas sola +25. Un tas var nākt no sevis, no iekšpuses – pilnasinīgs esības prieks par to, ka esmu, par to, ka jūtu, par to, ka nebaidos riskēt, par to, ka piedzīvoju, par to, ka ļaujos un atveros, par to, ka iemācos un uzzinu, par to, ka spēju pārvarēt bailes, par to, ka mans smaids ir izraisījis smaidu pretīm nākošā svešiniekā un varbūt viņa diena kripatiņu gaišāka ir kļuvusi, par to, ka varu pateikt “nē”, par to, ka es esmu tieši es, par to, ka tik daudz vēl vēlos atklāt un izprast, par to, ka jūtos tik bagāta, par to, ka man patīk būt ar sevi, par to, ka man patīk dalīties savā sabiedrībā ar citiem, par to, ka man patīk iepriecināt, par to, ka spēju līdzpārdzīvot otra bēdas, par to, ka varu darināt skaistas lietas, par to, ka varu ar vieglumu skriet, par to, ka man patīk dzīvot, par to, kā man patīk klusums, par sajūtu, ko piedzīvoju pēc labas pirts, šavasanas vai izlienot no āliņģa, par to, ka redzu, kas man der un neder, par to, ka katru vakaru varu pateikt paldies par visu, kas man dots, par to momentu pirms miega, kad aizvērtām acīm smaidot domās pārskatu pavadīto dienu.

Lai jums arī priecīgi!


Skumjas ir dumjas

happy-quotes-2178

Lielākoties sociālajā vidē, kas teju jau aizstājusi reālo saskarsmi, var lasīt par citu prieku un izdošanos un vērot laimīgu mirkļu fotobrīžus, lai gan aiz daža smaida var samanīt vilšanos, negribētu vientulību vai skumju klātbūtni. Tas laikam ir cilvēka dabā – parādīt to, kā man veicas un cik es esmu laimīgs. Ak, cik interesants izskatītos taimlains, ja tajā atspoguļotos viss emociju un piedzīvotā spektrs (te es sasvīdis aiz uztraukuma – izgāzos tikšanās laikā ar svarīgu klientu, te es bezspēkā atlaidusies uz dīvāna, jo netieku galā ar projektu darbā, bērniem un māju, te es nelaimīgs sarāvies čokurā ar šausmu izteiksmi krīta baltajā sejā, jo sacensību pirmajos kilometros vēderā iemetās dūrējs un kāroto PB tā arī neizskrēju, te es sabrukusi un pilnīgās lupatās, jo mana laulība arī galīgās lupatās un tikko sabruka utt). Tas padarītu visu to mākslīgo spozmes un svētlaimes aleju mazliet dzīvāku un reālāku, varbūt kādam iemācītu empātiju, vēl kāds iemācītos just līdzi un novērtēt to, kas ir pašam, nevis skaust kārtējo kaimiņa aiz sienas priecīgo instagram bildi “cik viņam viss rožaini dzīvē” un pieņemt to, ka dzīvei ir kā savas gaišās, tā tumšās puses un tas to tik pasakaini skaistu komplektā dara. Apdzēstu spēcīgo tieksmi sasniegt laimi dzīvē (un tad gan visu būšu izdarījis), bet izbaudīt, ak, cik banāli, “šeit un tagad”.

Turpināt lasīt


Tā izskatās laimīgs liktenis. I.Z.

Image


Joprojām visas reizē runājam #atkalredzēšanās

Photo

Otrās gājiena pēc veselā saprāta dienas izskaņā

16 km iešus, 4 skriešus, daudz reizes peldēts jūriņā

Photo

Sent from my iPhone


I feel it in my fingers, I feel it in my toes…

Snapseed_2

Mājokļa jautājums jeb kā mēs remontu taisījām

Iesākumā bija bardaks, tāds kārtīgs, nepārredzams un kaitinošs bardaks, kas radās ievācoties un pēc tam cītīgi tika papildināts. (“Mans divistabu dzīvoklis ir perfektā kārtībā tādēļ, ka patiesībā tas ir trīsistabu dzīvoklis.”) Ilgi bija. Līdz kādu dienu apmēram šogad ap gadu miju dzima doma par bardaka sakārtošanu. Kā zināms – kas lēni nāk, tas labi nāk. Turpināt lasīt


Divi draugi

11122011725

Šodien mājās ballīte.