Tag Archives: running

Cilvēki manā ceļā

Kad man bija 18 un tikko kā biju izkāpusi no vidusskolas sola, kādu vasaras rītu devos ar autobusu uz Rīgu, lai iesniegtu dokumentus universitātē. Toreiz apsēdos blakus – kā izrādījās – ļoti mutīgam puisim, kurš nekavējās uzsākt sarunu. Ātri noskaidrojām, ka mums ir kopīgi paziņas un ka pasaule ir maza. Runājām par šo un to, viņš stāstīja, ka plāno pastaigāt pa Rīgas birojiem un pajautāt, vai viņi to nevēlas noalgot. Man, kas toreiz knapi pār lūpu spēja pārspļaut, tas likās kosmoss – pirmkārt, jau tas, ka viņš tik mierīgi un brīvi uzsāk sarunu ar svešu cilvēku, kas apsēdies blakus autobusā, otrkārt, tas, ka viņš tagad brauks un staigās, prasīdams, vai viņu kāds nevēlas paņemt darbā. Viņam tika visa mana apbrīna un es pat sapņot neuzdrīkstējos, ka kādreiz varētu spēt tik brīvi uzrunāt svešinieku.

IMG_3969.JPG

Skaists tas mans ceļš

Turpināt lasīt

Advertisements

Dzīšanās pēc lāčādas jeb gada sportiskā mērķa īstenošana

Priekšvārds

Ilgāku laiku tirinoties un neko īpašu skriešanas jomā nesasniedzot (lasīt: slinkojot un urbjot plāno galdiņu), sapratu, ka pietrūkst mērķa. Tas disciplinētu un būtu, uz ko tiekties. Noskatoties 2015.gada Cēsu Eco Trail (CET) apbalvošanu no brīvprātīgā skatu punkta, pie sevis nopūtos, cik forši būtu ietrāpīt trijniekā šādā pasākumā un uzrāpties smaidīgai uz pjedestāla.

Capture

Papēžos un ar lāčādu

Turpināt lasīt


Skrējiens ar troļļiem

Plānojot ikgadējo viesošanos Norvēģijā, ienāca prātā paskatīt, vai to ir iespējams apvienot ar kādu skrējienu. Tā tiku pie Ultrabirken – nieka 3h brauciena ar vilcienu attālumā no mūsu mītnes pilsētas Lierbyen līdz Lillehammerei. Tiesa, ilgi vilcinājos ar reģistrēšanos ITBS dēļ, uz šo soli beidzot sadūšojos tik maija vidū, no pusmaratona, maratona un 60km izvēloties garāko variantu.
Ierodos Lillehammerē dienu iepriekš un, apskatot pilsētu, gluži negaidīti gājēju ielas vidū satieku Latvijā mūžību neredzēto Elitu. Skries rīt pusmaratonu. Novēlam viena otrai izdošanos un šķiramies.

IMG_3262 (1).JPG

Skats no trases

Turpināt lasīt


ITBS dienasgrāmata

Jau agrā bērnībā apgūstam prasmi – pieturēt (-ties) un palaist – tad, kad, mēģinot nostāvēt, izdomājam, kad jāpieturas pie gultiņas malas un kad to var droši laist vaļā. Šī prasme lieti noder pieaugušo dzīvē, kad ir jāatlaiž lietas, kas uz brīdi traucē vai apgrūtina. To var teikt gan par nestrādājošām attiecībām, nepatīkamu darbu, kaitīgiem ieradumiem, gan vēl virkni visādām citām lietām. Man jaunais gads lika palaist vaļīgāk skriešanu un 2016.gadā sasapņotos skriešanas mērķus, piespēlēdams iliotibiālās saites iekaisumu jeb ITBS. Var teikt, ka citādāk kā vien no savām kļūdām es nemācos. Tad nu no šī es beidzot saprotu, ka plika skriešana nekam neder – jāstiprina arī pārējie muskuļi, kas skrienot netiek īpaši nodarbināti. Īsāk sakot – pie ITBS izredzes tikt ir tiem skrējējiem, kam vāji dibena un augšstilbu aizmugures un sānu muskulatūra.

itbs

Iliotibiālā saite

Turpināt lasīt


“Kur Tu šogad esi pazudusi?”

Pa reizei man kāds tā mēdz pajautāt, domādams manas skriešanas gaitas. Pašai arī interesanti paskatīties atpakaļ, kas sezonā un kādēļ sastrādāts.

Mans lielākais brīnums un pārsteigums ir Aizkraukles pusmaratons, kur izskrēju šīs sezonas labāko rezultātu (1:38:38), kas gan krietni atpaliek no pagājušajā sezonā noskrietā PB (1:31:57). Un kāds tur brīnums – uz Aizkraukli devos teju pa taisno no lidostas pēc 3 nedēļu gara ceļojuma, kurā skriešanai laika pietika vien divas reizes plus vēl diezgan negausīgi tika patērēts gardais portugāļu un spāņu sarkanvīns.

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Aizkraukles pusītes pjedestāls

Turpināt lasīt


Gada spontānākās sacensības – Aizkraukles pusmaratons

Esot atvaļinājumā, kādas divas nedēļas nesanāca apgrozīties sociālajos tīklos (izņemot endomondo, kur ievadīju noieto distanci), līdz ar to informācija par gaidāmo pirmo Aizkraukles pusmaratonu man paslīdēja garām. Pa ceļam mājup sāku satraukties par to, ka tuvojas NRM un ka nav pagūts izskriet garo treniņu un nupat ir pēdējā iespēja to izdarīt. Sēžot Frankfurtes lidostā un gaidot reisu uz mājām, atradu wifi un ielīdu noskrien.lv paskatīties, vai neplānojas kāds SSV sērijas koptreniņš. Šajā brīdī pamanīju, ka nākamajā dienā ir augstāk minētais skrējiens Aizkrauklē un ka daži labi pazīstami biedri plāno doties, turklāt vēl meklē tranpsportu. Jūtu nedaudz kāpjam asins spiedienu, jo šogad vēl nav sanācis atklāt sacensību sezonu, lai gan divi Skrien Latvija posmi jau aiz muguras. Iekomentēju, ka varam tikties vagonā un startēt no Rīgas centrālās stacijas 8 ar kapeikām (centiem?).

Ap plkst. 23.00 ielidoju Rīgā un, gaidot somu, ielienu forumā paskatīties, kas pa šo laiku noticis. Artūrs ir uzrakstījis, ka jātiekas trešajā vagonā, savukārt Linda iekomentējusi, ka baigi agri un viņa vēl skatīsies, vai gribēs mosties. Nosmejos, ka man vēl kāds brītiņš paies, līdz tikšu līdz gultai un rīt noteikti nebūšu izgulējusies.

Stacijā satiekamies visi trīs un vēl daži zināmi skrējēji ir manāmi. Cik sevi atminos, Aizkrauklē neesmu bijusi un man patīk jaunas pieredzes. Nogurums no ceļošanas un neizgulēšanās nedaudz ir jūtams. Aiz muguras ir teju 3 nedēļas garš atvaļinājums ar noietiem gandrīz 300km, daudz sarkanā portugāļu un spāņu vīna, un kopumā kādiem trim īsiem skrējieniem. Saprotot, ka šīs nav apmeklētākās sacensības, domās plānoju šodienas mērķus. Man patīk pārdomu pieticīgais, taču arī realitātei un labai pašsajūtai tuvākais rezultāts – nebūtu slikti iekļūt dāmu trijniekā.

Image

Iesildāmies un mazliet aplūkojam trasi

Turpināt lasīt


Pēc zelta uz Siguldu

Skriešanas seriāla “Skrien Latvija” pēdējais posms nu jau tradicionāli norisinās oktobrī Siguldā – laikā, kad puse Latvijas uz turieni dodas baudīt zelta rudeni. Skrējēji arī, kā zināms, ir dabas mīļotāji, tādēļ sastrēgums uz A2 paredzams divtik liels.

Image

Turpināt lasīt


Dusmu praktiskais pielietojums ikdienā jeb Valmieras maratons 2013

Vairākas aizraujošas diskusijas raisījās dienas gaitā par gana interesantu tēmu – dusmas; ko ar tām iesākt, kā sadzīvot un galu galā, kādēļ tās rodas – bija galvenie apspriedes temati. Neiedziļinoties dusmu anatomijā, sausais atlikums ir divi būtiski secinājumi. Viens – ka dusmām jāļauj vaļa, jādod iespēja tām izreaģēt, lai gan pašai, gan arī Sašam būtu skaidrs, kur tas suns ir apraksts, kā arī, lai dusmas netransformētos kādās destruktīvās darbībās vai, pasarg dies, ļaunā slimībā. Otrs – dusmas mēdz būt velnišķīgi spēcīgas enerģijas avots, kad šķiet – varētu aizairēt līdz apvārsnim, iztīrīt ne vien savu, bet arī kaimiņa dzīvokli vai arī izraut koku ar visām saknēm. Domājot par tuvojošos maratonu, nonāku pie atziņas, ka neliela dusmu deva man noteikti kādā grūtā brīdī noderētu. Tas gan nenozīmē, ka pie starta līnijas speciāli lēkšu augumā vai uz kašķi uzprasīšos – no worries – tomēr apsveru domu trasē kādu iemeslu padusmoties, ja nepieciešamība radīsies, atrast.

IMG_9000 Turpināt lasīt


Piedzīvojuma garša Rīgā

Image

Finiša smaids

It kā šogad, par sportisko sezonu prātojot, nolēmu, ka xrace īsti neierakstās jau tā pārbagātajā sacensību kalendārā, tomēr, Rīgas posmam tuvojoties, sākās neliela mandrāža un pārdomas, līdz nejaušie izteikumi komandas biedrenēm, vai tad šoreiz tiešām nepiedalīsimies, rezultējās tajā, ka dāmu komanda “Zāģis III” 17.augustā stājās uz xrace Rīgas posma starta līnijas. Apsveikumi un apbrīna, manu mīļo lasītāj, ja pēc pirmā teikuma izlasīšanas esi nolēmis turpināt. 

Turpināt lasīt


Trīs dienas Kuldīgā un PB rociņā

Ceļš uz Kuldīgu sākas jau piektdien. Vienā mašīnā satiekamies patīkama četrotne. Iesildīsim pirtiņu, kur rītnakt pievienosies vēl citi skrējēji. Esmu mazliet sadugusi – mokos ar vēdergraizēm un prāts uz skriešanu nenesas nemaz. Tādēļ nav nekāds brīnums, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem izlaižu piektdienas vakara treniņu, tā vietā izvēloties dziedinoša vīna glāzi.

Jau kuro gadu Baltijas karstākais pusmaratons nemaz tik ļoti karsts nav. No rīta laukā līņā viegls lietutiņš. Dodoties uz startu, pat nedaudz salst. Tepat pie mājām ir novietota 3.kilometra atzīme. Līdz startam nepilns kilometrs. Trase ir mainīta ceļu remontu dēļ. Izpaliks skrējiens pār tiltu ar gleznaino skatu uz Ventas rumbu, tā vietā apļosim upes vienā krastā. Finišs ir izvietots estrādē – kā īstā šovā.

SAMSUNG

Svētdienas rumbas pastaigas bilde, autors Matīss

Turpināt lasīt